|
Es saprotu, ka priekšvēlēšanu laiks palīdzēs neizvairīties no "pozitīvām" ziņām vēl vairāk, bet es jau tagad esmu sasniedzis stadiju: "Es, lūdzu, vēlētos izkāpt."
Šķiet, ka no "skaldi un valdi" metodēm mēs nekad neatbrīvosimies, un es varu filozofiski attiekties pret dalbojobu mēģinājumiem pasauli izlocīt pēc sava ģīmja un līdzības. Dalbojobu tāpēc, ka es pieļauju, ka viņi tiešām tic, ka savas grupiņas ietvaros viņi piepilda kaut kādu cēlāku misiju, nevis palīdz grupiņas ciniskākajai daļai sasniegt savus tīri racionālos mērķus. Bet es neesmu drošs, ka man ir spēja līdz filozofiskām virsotnēm pacelt savu ekonomisko līdzdalību notiekošajā. Absurdisms, protams, vienmēr ir pareizais ceļš, bet es reizēm apšaubu dvēseles un psihes noturību, lai spētu visu laiku zīmēt krāsainu multeni pa virzu realitātei. Vēl, protams, var dzīvot pēc saviem noteikumiem, un pret piedalīšanos kolektīvajā ekonomiskajā sistēmā attiekties kā pret kaitēkļiem, kas vienmēr noēdīs daļu tavas ražas. Reizēm tomēr gribās sapņot, ka par tiem visiem pakāstajiem resursiem varētu izdarīt kaut ko skaistu.
Nedomāju, ka man kādreiz būs gana daudz resursu, entuziasma un domubiedru, lai realizētu kaut kādu Wild Wild Country tipa projektu, varbūt vienīgi bez visas tās ezotērikas un mēģinājuma salauzt pilnīgi visus sociālos priekšstatus, bet mani visu laiku nepamet doma par kādu neapgūtu vai, būsim godīgi, pamestu teritoriju, kur lielais brālis varētu pienākt līdz vārtiņiem, bet nenāktu jaukties tanī, kas notiek iekšpusē. Iekšpusē, protams, nenotiktu nekas radikāli citādāks kā visur citur, vienīgi bez visaptveroša nihilisma. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}