Novelc kleitu un nedaudz pabrucini uz leju bikšeles. Krūšturis ielido istabas stūrī, bet plaukstas kautrīgi aizsedz krūtis, nepamanot starp pirkstiem kautrīgi izlīdušu rozā pumpuriņu. Nolaid skatienu un zobus iecērt apakšlūpā. Tas ir viss, ko no tevis prasu tu muļķa skuķēn.

To, ko neatceros - neskaitās. Vai neskaitās arī tas, ko tik ļoti negribu atcerēties, ka aizmirstu?
Un vai skaitas tas, ko tik ļoti labi iedomājos, ka pieņemu par patiesību?

Nevajag maskuballes! Mēs ikviens savā dzīvē tā maskējamies, ka vēl kaut ko likt virsū ­ ir lieki. Bet varbūt vajag uzlikt latviešu nacionālā dzīvnieka ­ cūkas masku, un daudzi priecāsies, sakot, redz', kāda patiesa seja! Ja sagādā prieku, varu izpatikt, kādēļ ne? Daudzi ļoti rūpīgi aiz dažādām maskām slēpj savu egoismu.

Dažreiz, pārāk bieži mēs nenogalinam kādu, kas "sāp", tikai tāpēc, lai paši sev atvieglotu dzīvi. Un tas ir skumji.
Lai attaisnotu savu gļēvumu, mēs esam izdomājuši vārdu - mīlestība.

Dažreiz sāc analizēt sevi pārāk ilgi un nonāc pie savas eksistences cēloņa meklējuma. Tad tu saproti, ka tava dzīve nav tik vienkārša, ka reiz būtu sākusies un reiz beigtos. Tā nav tik vienkārša, ka tu būtu mūžīgs un vienmēr pēc nāves kādā iemiesotos. Tu tikai pavisam mazliet nojaut, ka tieši tu esi visas apkārtējās eksistences iemesls. Sajūti to pavisam nemanāmi un netverami. Tu nesaproti, kas esi un kāpēc eksistē, bet tev ir dīvaina sevis apzināšanās izjūta. Absolūti netverama un neizskaidrojama izjūta, kurai nevar tikt pāri un noskaidrot ko vairāk. Kad sapņi sāk iespiesties tavā dzīvē, viss sāk saplūst, un tu paliec tam visam pa vidu un tā arī nespēj izlemt, uz kuru pusi domāt.

Tiesa, arī pēc tam dibens ir un paliek rupja humora objekts, īpaši šajā ziņā ciešot sievietēm, kuru pēcpuse turklāt vai visos gadsimtos bijusi kārots vīriešu roku pielikšanas objekts. Prasmīgie un atklātie itālieši pat izveidojuši veselu terminoloģiju dibenu tvarstīšanai: pizzicato ir īsa un ātra mīkstuma satveršana ar diviem pirkstiem, vivace - vairāku kampienu virkne, izmantojot vairākus pirkstus, sustenuto - ieilgusi riņķveidīga mīkstuma spaidīšana. Francijā vēl ir pazīstama arī metode Jūsu roka kurvītī, kuras būtība ir gluži labi noprotama no nosaukuma, un patinage - rokas slidināšana pa pēcpuses gludo, atsperīgo virsmu.
Bet ko sieviete domā par vīriešu dibeniem? Kurš nebūs dzirdējis par 1992. gada pētījumu, saskaņā ar kuru vairāk nekā puse sieviešu pirmām kārtām uzmanību pievērš nepazīstama vīrieša pēcpusei, īpaši tad, kad vēl nav saskatāmas nepazīstamā svešinieka acis. Tiesa, rezultāts šiem vērojumiem reti ir īsti labs: īsti pievilcīgo dibenu īpašnieki, kā rāda tas pats pētījums, parasti jau ir aizņemti ar citu sievieti vai - jo glītāks dibens, jo biežāk - ar citu vīrieti...
Ne bez pamata Plūtarhs apgalvoja, ka pat Hēraklam homoseksuālu kontaktu ir bijis bez sava gala: kurš gan bija homoseksuālismu iecienījušo antīko grieķu «dibenetalons», ja ne tas pats Hērakls ar savu sportisko pēcpusi, kas vienlaikus ir gan muskuļaina un vīrišķīga, gan arī bezgala sentimentāla. No tās pašas «operas» ir arī Kvebekas mākslas zinātnieces Sjuzenas Žirū pieņēmums, ka homoseksuālā ģēnija Leonardo da Vinči Monas Lizas smaids patiesībā ir jauna zēna horizontāli pavērsta dibena sprauga...

Daži cilvēki sevi novērtē pārāk zemu, daži pārvērtē, bet tā patiesi un objektīvi piešķirt atzīmi mēs neviens nespējam! :)

Šitās izlaidumnieces! Kura nu smukāka - brokāta kleitas, visas mātes un vecmāmiņas rotu krājumi mugurā vai arī otra galējība - ierodas, kā uz McDonaldu.

Fascinē tās pusmūžnieces, kas uz kafiju Vecrīgā satikušās, lai papļerkstētu. No sākuma satiekas divas un sākas vaimanāšana "Cik tu labi izskaties!", "Aj, tu jau pati pavisam smuka palikusi! Vīrieši laikam mierā neliek!". Klasiska trača celšana, kas identiski atkārtojas katrai jaunai sarunas dalībniecei pienākot.
Un ja tikai acis aizvērtu un neredzētu sievietes ar ne pirmā svaiguma ādu, nošļukušām krūtīm un paplāniem matiem, tad liktos, ka supermodeļu saiets ir! Ne jau nu kafijas dēļ satiekas, bet tieši šīs "devas" dēļ, lai varētu aiziet mājās un pateikt vīram "Anniņa gan sašļukusi un Ilzei mati gandrīz jau pilnīgi sirmi, bet tas labāk, nekā Lienei, kam matu praktiski vairs nav.". To sauc par draudzību.

Pārāk jau valda par mani mātišķie instinkti. Šodien autobusā pamanīju
daudz nesliktu vīriešu, bet te nu domas sagriežas. Vienam derētu tomēr
pogu žaketei stingrāk piešut, otram zeķes ieteikt melnas, neviss pelnu
pelēkas, trešais pie friziera jāaizved. Savādāk jau ne vainas.