Kāpēc es gribu tikai tad, kad mani negrib? Un kāpēc gribēta kļūstu auksta, kā ledus gabaliņš šampānieša glāzē? Kāpēc es pārdzīvoju, sajūtoties atstumta no cilvēka, kas man nemaz nav vajadzīgs un kuru nemaz nemaz ar negribu? Nē! Gribu.. bet tam kā jau teicu ir trīs priekšnosacījumi:
1. man ir mēnešreizes un es nevaru
2. es esmu ļoti tālu un es nevaru
3. viņš mani negrib kaut kādu iemeslu pēc

Goda vārds, ar galvu pret sienu gribas skriet, kā gribas... Lai nākošajā dienā, gribēta, vēlama, tīra, smaržīga, silta un tuvu, tuvu esoša, pateiktu - nat sauļuk.. (daudzpunktu vietā seko tizli ieganksti, kāpēc nē). Kāpēc???

vienmēr bail no pirmajiem soļiem un lidojumiem. do spēku klusēt un nepiedot. spēku ienīst. nemeklēt attaisnojumus sev un citiem. dzīvot nesūdzoties, bet labojot izdarīto un mācoties (ibio-rio) no savām kļūdām.
mugurkauls nav tikai tam domāts, lai nestu gaļas, muskuļu un čipslu blāķi.

Slikta dūša no rītiem var būt tikai ne grūtniecēm, bet arī dīvaiņiem, kas vasaras vidū saķer depresiju.

Brīvība, Sančo, ir viena no dārgākajām mantām, ko debess piešķīrusi cilvēkiem; tai nevar līdzināties nekādi dārgumi, kas slēpjas zemes klēpī un jūras dzīlēs; brīvības un goda dēļ var un vajag likt uz spēles dzīvību; nebrīvība turpretī ir lielākais ļaunums, kāds vien var piemeklēt cilvēkus.

Pagaišo nakti skatijos "Izvirtuli". Sen jau gribēju. Jā, Depu var skūpstīt arī tad, kad viņam pusseja nopuvusi. Es zinu, ka noteikti kaut kur ir cilvēks, kas saglabātu savu "seju" manās acīs, pat ja tādas vairs nebūtu.
Šodien būšu sekla kā peļķe, kurā pat muša nevar noslīkt un skatīšos XXX. Kāpēc? Jo man patīk tas muskuļainais plikpauris.

Atstāju šajā zirgu stallī tos skudras spārnus, kas mani pacēla gaisā, lai mani tur noknābtu svīres un citi putni; es nolaidīšos zemē, lai vienkārši staigātu kājām.

(c) Migels de Servantess

Gribēju uzrakstīt kaut ko gudru. Saputrojos tā, ka pati ne vairs atceros savu ģeniālo domu, ne spēju to uzrakstīt. Tikai sajust sevī dziļi.

Apsolīties mīlēt līdz nāvei – tas ir ļoti viegli. Gribēt mīlēt līdz nāvei – ļoti grūti. Bet mīlēt līdz nāvei – pilnīgi nelaba dūša sametas, ja līdz nāvei vēl tālu.

Un sejai pieskaroties pie vēdera rodas jautājums - kas maigāks - vaigs vai ...

Pret mani uzsākts psiholoģisks terors. Nu labi. Saku un smaidu, jo lai tāds izdotos, ir jābūt emocionālai atkarībai. Man tāda ir - pret sevi un tikai.

Cik daudz no manis tu paņem sev līdz,
kad pienāk par vakaru gudrāks rīts?

Bet, tā kā mēs visi, arī Jūsu padevīgais kalps, esam dziļā un maldīgā pārliecībā, ka Jūsu piedzimšanas fakts tomēr reiz ir noticis, lūdzu Jūs šajā sakarā pieņemt no manis patiesu līdzjūtību. Esiet stiprs, vīrišķīgs, mieriniet sevi ar to, ka tas nekad vairs neatkārtosies. Tā ir satracināta mežakuiļa greizsirdība, kurš gatavojas mākslinieciskās pašdarbības skatei.

ir Paradīzes cilvēki, vienmēr apmierināti arī bez visādām uzslavām, it kā iedzēris rūķītis viņiem smadzenēs nepārtraukti atkārtotu: "Tu esi pats labākais, un visi ir paši labākie".

Ja jūtas ir vājas, tad ārēja tēlošana tās var pastiprināt, bet, ja spēcīgas, - tās vienmēr atslābst. ...

Par visu agrāk vai vēlāk ir jāmaksā. Vai nu ar sevi, vai citu. Ar citu gan ir grūtāk.

Kad dzirdu, ka skaistums nāk no "iekšām", man paliek skumji. Es neesmu tik gaišs cilvēks, lai to pamanītu, ja āriene nav atbilstoši skaista. Es pat nepieļauju šīs iekšējās dailes pietuvināšanos.

Zaķītis neuzmanīgi sriņģoja un iekrita purvā. Kliedza bļāva - palīgā! palīgā!

( un glābējs ir klāt... )

Vīrietis atvēra durvis nepazīstamai tantei... Un nenožēloja.

Reāli jau sievietei ir nepieciešams, lai varētu sajūsmināties par vī­rieti, atzīt viņa autoritāti un spēku.

To, ko neatceros - neskaitās. Vai neskaitās arī tas, ko tik ļoti negribu atcerēties, ka aizmirstu?
Un vai skaitas tas, ko tik ļoti labi iedomājos, ka pieņemu par patiesību?

Nevajag maskuballes! Mēs ikviens savā dzīvē tā maskējamies, ka vēl kaut ko likt virsū ­ ir lieki. Bet varbūt vajag uzlikt latviešu nacionālā dzīvnieka ­ cūkas masku, un daudzi priecāsies, sakot, redz', kāda patiesa seja! Ja sagādā prieku, varu izpatikt, kādēļ ne? Daudzi ļoti rūpīgi aiz dažādām maskām slēpj savu egoismu.