Dibens un roka
Tiesa, arī pēc tam dibens ir un paliek rupja humora objekts, īpaši šajā ziņā ciešot sievietēm, kuru pēcpuse turklāt vai visos gadsimtos bijusi kārots vīriešu roku pielikšanas objekts. Prasmīgie un atklātie itālieši pat izveidojuši veselu terminoloģiju dibenu tvarstīšanai: pizzicato ir īsa un ātra mīkstuma satveršana ar diviem pirkstiem, vivace - vairāku kampienu virkne, izmantojot vairākus pirkstus, sustenuto - ieilgusi riņķveidīga mīkstuma spaidīšana. Francijā vēl ir pazīstama arī metode Jūsu roka kurvītī, kuras būtība ir gluži labi noprotama no nosaukuma, un patinage - rokas slidināšana pa pēcpuses gludo, atsperīgo virsmu.
Bet ko sieviete domā par vīriešu dibeniem? Kurš nebūs dzirdējis par 1992. gada pētījumu, saskaņā ar kuru vairāk nekā puse sieviešu pirmām kārtām uzmanību pievērš nepazīstama vīrieša pēcpusei, īpaši tad, kad vēl nav saskatāmas nepazīstamā svešinieka acis. Tiesa, rezultāts šiem vērojumiem reti ir īsti labs: īsti pievilcīgo dibenu īpašnieki, kā rāda tas pats pētījums, parasti jau ir aizņemti ar citu sievieti vai - jo glītāks dibens, jo biežāk - ar citu vīrieti...
Ne bez pamata Plūtarhs apgalvoja, ka pat Hēraklam homoseksuālu kontaktu ir bijis bez sava gala: kurš gan bija homoseksuālismu iecienījušo antīko grieķu «dibenetalons», ja ne tas pats Hērakls ar savu sportisko pēcpusi, kas vienlaikus ir gan muskuļaina un vīrišķīga, gan arī bezgala sentimentāla. No tās pašas «operas» ir arī Kvebekas mākslas zinātnieces Sjuzenas Žirū pieņēmums, ka homoseksuālā ģēnija Leonardo da Vinči Monas Lizas smaids patiesībā ir jauna zēna horizontāli pavērsta dibena sprauga...