Dažreiz sāc analizēt sevi pārāk ilgi un nonāc pie savas eksistences cēloņa meklējuma. Tad tu saproti, ka tava dzīve nav tik vienkārša, ka reiz būtu sākusies un reiz beigtos. Tā nav tik vienkārša, ka tu būtu mūžīgs un vienmēr pēc nāves kādā iemiesotos. Tu tikai pavisam mazliet nojaut, ka tieši tu esi visas apkārtējās eksistences iemesls. Sajūti to pavisam nemanāmi un netverami. Tu nesaproti, kas esi un kāpēc eksistē, bet tev ir dīvaina sevis apzināšanās izjūta. Absolūti netverama un neizskaidrojama izjūta, kurai nevar tikt pāri un noskaidrot ko vairāk. Kad sapņi sāk iespiesties tavā dzīvē, viss sāk saplūst, un tu paliec tam visam pa vidu un tā arī nespēj izlemt, uz kuru pusi domāt.