Nelietis, kretīns, jāklis!!!! - kliedza sieviete, nervozi metot drēbes čemodānā. - Es tev savas dzīves labākos gadus atdevu un šitā ir tava pateicība???
Viņas vīrs sēdēja krēslā pat aci nepamirkšķinot un viņa sejā bija pilnīgs miers.
- Nē, neklusē! Pasaki, kā tu uzzināji....? - pēkšņi atsāka kliegt sieviete. - Lai gan nē, es zinu. Tu nekad neesi man uzticējies un visu laiku bez iemesla esi taisijis greizsirdības scēnas! Atradis par ko piesieties! Viens maziņš sānsolītis!! VIENS!!!! Neko man nenozīmējošs, bet tu uzvedies, kā mazs bērns! .. Un par sanitoriju kā uzzināji?? Tas taču bija tik sen! Zinu, jā zinu!!! Tev Liene visu pateica, ja?
Vīrietis klusēja un viņa vaibstos bija iegūlusies vienaldzība.
- Tiešām... Liene! Viņa jau sen tev bija aci uzlikusi! Kuce! Saucas vēl labākā draudzene!! VISS! Es aizeju! Man nav vajadzīgs vīrs, kas guļ ar manām draudzenēm un izseko katru manu soli!
Sieviete skaļi aizcirta aiz sevis durvis.
Vīrietis pēc brīža skaļi izelpoja gaisu, it kā jau ilgāku laiku būtu aizturējis elpu un pacela telefona klausulīti.
- Sveiks Andri...
- Oi! Sveiks! Super! Nu kā? Izdevās?
- Klausies. Tiešām iedarbīga metode... Tikai ja tu zinātu, cik grūti gāja.
- Es tevi brīdināju. Malacis, ka saņēmies. Visu cieņu. Tavējā jau prom?
- Jā! Durvis aizcirsdama aizskrēja. Un tagad tāds paradīzes klusums mājās. Un kas tikai neizrādījās. Visu izstāstīja. Neizturēja.
- Ha! Es taču teicu. Viss, kas nepieciešams ir 2-3 dienas klusēt. Tas arī viss!
ne_smuka
::..:.::
::..:.::
