Mēs neizvēlamies cilvēkus, kurus iemīlam. Mēs neizvēlamies dzīvi, kādu dzīvojam... Mēs esam tikai marionetes, kas mīl diedziņus pie kuriem ir piesietas mūsu locītavas. Un neatzīstot un spītējoties un ienīstot un mīlot, mēs tikai rindu pēc rindas izpildam Režisora uzrakstīto lugu. Nekas nenotiek tāpat vien.

Priecīgus Jums svētkus!

( eņģelis )

Pašu māju ielikt neizdodas, bet... Dzīvot tādā ir tīrais prieks. Senču gari, vīna pagrabi, moku kambari un apsalūta vientulība. Jā, es gribētu pasēdēt un iedzert glāzi tīra spirta ar šīs pils arhitektu. Kāpēc ne alu? Man bail no tiem, kas ir tik viltīgi palikuši te. Kas atraduši durvis uz visu. Iespējams arī uz manu dubulto dvēseli.