Pašu māju ielikt neizdodas, bet... Dzīvot tādā ir tīrais prieks. Senču gari, vīna pagrabi, moku kambari un apsalūta vientulība. Jā, es gribētu pasēdēt un iedzert glāzi tīra spirta ar šīs pils arhitektu. Kāpēc ne alu? Man bail no tiem, kas ir tik viltīgi palikuši te. Kas atraduši durvis uz visu. Iespējams arī uz manu dubulto dvēseli.