|
|
|
Augusts 5., 2026
honeybee
 | 09:59
Ar vienu aci lasīt Skumjos tropus un ar otru pārlasīt Hiperionu ir kkāda absolūti dīvaina un saderīga pieredze
Jo īpaši šajā laikā
|
Augusts 3., 2026
missalise
 | 22:18
Brālis pēc mammas lūguma atsūtīja man rakstu par krāpšanām ar nekustamo īpašumu. Mamma sen nebija pati man tik bieži zvanījusi. Vismaz viņai tagad ir atkal kāda aizraujoša nodarbe - biedēt mani.
Varbūt mūsu ģimenei vispār vajadzētu nodarboties ar to, ka ierakstīt krieviski visādas biedējošas varbūtības un tad tās translēt uz robežas ar Krieviju, lai krievi baidās nākt teritorijā, kur tādi baudītāji. Vai vismaz spoku stāstus sacerēt. Man, piemēram, šādā ziņā ir zināms talants, es vidusskolas laikā divās stundās klases darbā uzrakstīju spoku stāstu, ko pēc tam skolotāja lasīja priekšā citiem.
|
Augusts 1., 2026
honeybee
| 00:02
Izdzirdēju burvīgu apzīmējumu, "vice signalling" kā pretstatu "virtue signalling"
Un tas ir tieši tas, ko dara visi tie, kuri skraida apkārt, dramatizējot par citu "virtue signalling", ne? "OMG es esmu tik badass, tik ļauns un nepatīkams un fujfujfuj, cilvēkam toč būtu jābūt pilnīgam nejēgam, lai ar mani ielaistos jebkādās darīšanās, bet es tik un tā esmu labāks par tiem, kas cenšas uzvesties jēdzīgāk", jē, zinko, tu signalizē tieši tādā pašā veidā, tikai slikti, un ja tas tev ir kkāds jaunums, tad tikai tāpēc, ka cilvēki baigi neraujas ar tevi atklāti runāt
|
Jūlijs 28., 2026
shelly
 | 21:04
Piepeši iedomājos, ka tie cilvēki, kuru manā dzīvē vairs nav, kuri ir izvēlējusies aiziet, fiziski, virtuāli vai emocionāli, patiesībā ir pazaudējuši mani, un tas ir viņu zaudējums. Reāls zaudējums, un viņiem ar to ir jādzīvo.
Es zinu, ka šāda pašpārliecinātība man uznāk ļoti, ļoti reti un tikai uz īsu brīdi. Dīvaina sajūta.
|
Jūlijs 27., 2026
missalise
| 08:29
Vakar pēkšņi piezvanīja brālis, ka kopā ar draudzeni un meitām braucot uz Zooloģisko dārzu, varbūt es gribētu pievienoties. Tā nu es 15 minūšu laikā saģērbos un sanāca viena no normālākajām laika pavadīšanām ar ģimeni. Piekritu es tāpēc, ka manai krustmeitai vakar bija vārda diena un citādi sadabūt viņu rokās, lai var apsveikt, būtu daudz grūtāk.
|
Jūlijs 25., 2026
missalise
| 18:32
Šodien viena sēdēju kafejnīcā, kas pretī Operai, ēdu savas dzimšanas dienas kūciņu, kad pēkšņi pie blakus galdiņa esošā sieviete mani uzrunāja, sakot, kā viņai kaut kas noticis (kaut kas apzagts un viņa atbraukuši uz Rīgu, nevarēju saprast, jo runāja klusi). Un tad viņa man prasa, vai es viņai nevarētu nopirkt kādu kafiju vai bulciņu.
Es pateicu nē un ieteicu, ja viņa grib ēst, iet uz dzīvības ēdiens, kur es mēdzu ziedot naudu. Karmu es, manuprāt, nesabojāju, jo viņai varēja būt kāda otrās vai trešās pakāpes aptaukošanās.
Veca viņa arī nebija, domāju, ka gadus 10 jaunāka par mani.
Man laikam kļuvusi salta sirds kā Dagnijai. Kaut gan es laikam arī agrāk šādā gadījumā neko nepirktu.
|
|
|