man ar bijuši murgi, kas atkārtojas. Kad biju maza pēc viena tāda pamostoties vienmēr biju slima - ar augstu t un tā pa īstam slima. Un tas bija - sajūta, ka esmu šausmīgi maziņa un man gāžas virsū nūdeļu saišķis (vermušeļi) :))) un esmu bezgala maza, tik maza, ka viss ir tik liels, ka nemaz nevar izteikt.. br....

(Reply to this) (Thread)

man tas pats
kad biju slima vienmeer raadiijaas viss ntaas reizes lielaax pa mani, un man vislaik jaaskrien pa bezgaliigaam kaapnees, kas nekur nesaakas un nekur nebeidzas

(Reply to this) (Parent)

un klases nīstākā meitene tevi nevajā ar savām intrigām??

p.s. kas tas ir - mani murgos mūždien netīkami cilvēki ar intrigām un apmelojumiem vajā. Virsū nekas nekrīt, tāpat gribas sarauties maziņai un izzust... un no tās sajūtas nevar pat labu laiku nomodā atiet...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nea, es intrigas un apmelojumus īpaši neuztveru (arī IRLā kkā nedalec man tas viss :)))
bet tā sajūta, ka esi mazs, ir tieši reāla sajūta, nevis ka redzi sevi...
un vēl ir sajūta, ka esi šausmīgi liels un neko pat nevari satvert (kā vienu smilšu graudu mēģinātu paņemt ar pirkstiem)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

katrs jau par savu streso..

(Reply to this) (Parent)