Lasīju vilcenes postu, atcerējos, ko sapnī šonakt redzēju.</span>

Šausmas pēdējās, bērnības nīstākā meitene mani kārtējo reizi izsmēja. Un tad vēl, man atkal bija jādejo tautas dejas.
Un tā tas ir vienmēr, līdz ko kāds murgs, tā tā meitene mani aprunā, izsmej, apmelo un man vienmēr jādejo tautas dejas. fui...
Atceros agrāk bija vēl viens murgs - ka es skrienu pa skolu uz ģērbtuvi un krītu, un jūtu jā tūliņ mans celis trieksies pret flīzēm un kā zeķubikse iespiedīsies kājā un nobrāzīs ceļgalu. Taču šo sapni vairs neredzu. Palikuši vien tikai izsmējīgā meitene un tautasdejas...
Es tās 18 gadus nodejoju, un vienalga tikai murgos redzu.</span>

</span>