vientulība masu sarīkojumos.

10.3.09 22:58

komplimentiem (jeb skaļi izteiktiem kāda cita novērojumiem par tevi) ir milzīgs spēks.
you are flourishing. tas bija world music choir kontekstā. trīs vārdi, kuri kopš vakardienas apziņas-zemapziņā iespiedušies. mana balss, liekas, ir plaukstošs zieds. nekad tā nav skanējusi tik skaisti kā pirmdienas mēģinājumā, un pat šodien, mājās dziedot. nekad neesmu jutusies drošāk dziedot vienai pašai vadošo balsi āfrikāņu dziesmā. dziedāšana kā meditācija. ar visu ķermeni. dažreiz man šķiet, ka es varētu darīt lielas lietas, bet lielākoties man šķiet, ka nekas īpašs jau tas nav. 'be brave' varbūt tiešām nebūtu pārāk labs tetovējuma teksts, taču nenormāli noderīgs gan. vienmēr acu priekšā.

• ieraksti kaut ko

23.2.09 00:23

tiem, kuriem patika august rush, varētu patikt arī šis. 

• [2]
• ieraksti kaut ko

22.2.09 11:23

brokastis un tūlīt došanās uz kino. 

• ieraksti kaut ko

2.2.09 11:11 - lai līksmojam, lai svinam

Dear students,
Because of adverse weather conditions there will be no classes today, Monday 2nd February.
tā vēsta e-pasta vēstule universitātes e-kastītē, izsūtīta pusdesmitos no rīta.

āāā, kāds prieks un kāda laime! sniegs nepārstāj snigt, visa surbiton hill park iela ir piesnigusi, mašīna iesnigušas, līksmas bērnu balsis no kaimiņmāju sētām, sētām, kurās, tā pat kā mūsējā sniega kārta ir jau kādi 20cm.
(un mēs nebūtu pašas izdomājušas, ka dēļ sniega šeit varētu neiet uz skolu, ja vien luīza nebūtu iegājusi facebook'ā, ieraudzījusi vienas draudzenes statusu, kurā viņa pauž savu prieku par atceltām lekcijām šodien.)

• ieraksti kaut ko

1.2.09 23:12

ieejot virtuves tumsā, es caur logu ieraudzīju neparastu gaišumu pierastās melnās/tumšzilās tumsas vietā, un apjēdzu, ka ārā taču snieg! un nevis snieg, kā šodien jau pa dienu, kad londonas centrā sāka puteņot, bet tā pa īsto. gaišums no neierasti baltajām debesīm naktī un no sniega noklātā pagalma. atvēru aizkarus istabā, un tagad veros gleznā (vieta bildei, kuras nebūs, jo man nav fotoaparāta). Kā pasakā!
tāds bērnišķs prieks un sajūsma.
to zināt tikai jūs, un vēl mamma.

• ieraksti kaut ko

31.1.09 00:17

ir auksti, būs vēl aukstāk. nākamnedēļ sola pat sniegu.
bet man ir daudz pļavu tējas, un tēta dzērveņu-medus sabrūvējums.
un mētelis ar izkritušu pogu (man vajag melnu diegu).

cik labi, ka ziedoni tagad var klausīties. man tā patīk klausīties viņa balsī. viņš un ambients : tik pašsaprotami, tik skaisti un skumj-skaisti.

rītdiena ir ilgi gaidīta. priekšnesumi būs vairāki: uz klavierēm (tango duets, when i look at you pavadījums), uz flautas (satī pirmā gymnopedie), vecais zābaciņš. un gandrīz solo korī. rīt būs mazā zvaigžņu stunda. tikai jāaizmirst satraukties.

luīzai drīz pa pastu atnāks četras goslinga filmas (pasūtinātas pēc neveiksmīga eksāmena kā mierinājums), gaidu arī es (to un citu). man patīk gaidīt. nekad nevar zināt. divas vai piecas dienas. vai pa vidu.
oskari nāk, mēs taisīsim listi.

beverlīhilzas (jaunā - izrādās 7 epizodes var neaizmiegot noskatīties vienā vakarā (luīza) /vecā), kyle xy, konkordi, merlin - garlaicīgi nav. un jādomā arī nav.

plus, man vairs nepatīk tas, ko es ēdu. par to liecina vēdersāpes. te prasās kārtīga piestrādāšana, recepšu meklēšana. un trauku kalnu mazgāšana. ēšana ārpus mājas ir kļuvusi par normu, taču chinese take- away dažus soļus no mājas gan mums vairs nepatīk.
viens gan ir skaidrs, eggs benedict (atceramies bēgošo līgavu) restorāna variants ir jāvienkāršo un jāpagatavo mājās. citādāk es parasti pasūtu lazanjas, jo tās katrā vietā garšo tik dažādi. uzdevums: atrast labāko lazanju.

kaut kas, kas man patika 1998.: http://www.youtube.com/watch?v=91WgM6dNLTE

bet vispār, pa lielam - ir jāsāk kaut kas nopietns (t.i. lietderīgs) beidzot darīt.

• [2]
• ieraksti kaut ko

20.1.09 00:30 - sesijlaik, lūdzu kavējies, lai man pietiek laika pabeigt visus darbus

gosh, white lies trešdien spēlēs banquet records veikaliņā! tagad tikai nenormāli jācer, ka biļetes vēl nebūs izķertas, jo ir par brīvu. [upd. biļetes vairs nav, jau kopš 9.janvāra...] tas ir neticami, banquet records kārtējo reizi mani pārsteidz nesagatavotu. lai gan, kāpēc, man vajadzēja to zināt, paredzēt - visas jaunās, uzlecošās grupas nez kāpēc brauc pie mums uz kingstonu spēlēt.
+ viņi ir no ealingas, hehe

vispār šī nedēļa ir wow. muzikālā ziņā: atkal pavadu kori, atkal pavadu solistu eksāmenā, un divi sen gaidīti albumi tiek izdoti šonedēļ. un tas noteikti vēl nav viss. Milk - jā, jau šonedēļ! un, skumjā ziņa - Revolutionary Road premiere ar simtiem fanu, kuri spiedzoši gaida Leo un Keitu parādāmies uz sarkanā paklāja, apzināta palaišana garām...

un vēl, mājupejot un kārtējo reizi apbrīnojot gaismiņas debesīs, es sapratu, kā sauks manu grupu, kad/ja man tāda kādreiz būs.

• [3]
• ieraksti kaut ko

2.1.09 13:28 - šodien,šeit,tagad

tā sen nedzirdētā sniega grābšanas skaņa. dūmakainas, absolūta miera pilnas debesis ar spožu sauli viducī. vienīgo kustību bildei piešķir kūpošie skursteņi un putnu pārlidojumi. mana mazā idille aiz loga.

• ieraksti kaut ko

2.1.09 01:44

23:59
basteja bulvāris, mašīnas apstājušās savā gaitā, to starpā arī mūsējā.
sēžu aizmugurējā sēdeklī jauki saģērbusies, ar pelēki sudrabotiem acu plaktiņiem, gandrīz nemanāmi spīguļojošiem nadziņiem, brūno zīda kleitiņu, ar tauriņcepuri galvā un melno tallinas-studentu jeb veidenbauma (abi mammas raksturojumi) mētelīti mugurā. 'neskumsti par to, ka neizdevās tas, ko iecerēji. galvenais, ka esam visi kopā', kādu laiku pirms tam saka tētis. un taisnība viņam ir, nenoliedzami, taču neatstāj tā sajūta, ka jauno gadu šogad vajadzēja sagaidīt citādāk. raugos priekšā esejošajā mašīnas pulkstenī, laižot gar ausīm zatlera runu, un viss, par ko spēju domāt, ir nespēja saprast, par ko man mirklī pirms gadu mijas vajadzētu domāt. pa labi aiz loga jaunieši, jauni cilvēki vēl steidz uz bastejkalna pusi. priecīgi un līksmi. ar kompānijām. lielākām un mazākām. pat divatā, divas draudzenes, rokās sadevušās, sķērso ielu. tās varējām būt mēs. 'happy new year, latvia!' no viesnīcas rīga balkona sauc nenosakāmas izcelsmes tūristi.

00:00

šampanietis tiek atķortēts, lielās stikla glāzēs tiek saliets sarkanais Rīgas, mēs saskandinām glāzes, acīs skatīdamies, un novēlam viens otram laimīgu jauno gadu. viss kā pienākas. tūlīt arī sākas krāšņs salūts, kurš izraisa lielas skatītāju ovācijas un manu tuvinieku sajūsmu. mēs izkāpjam laukā no mašīnas, stāvam visi trīs blakus ar šampaniešglāzēm rokās, tētis pa vidu, aplicis roku ap manu vidukli. viss mīļi un jauki, tomēr skumji kaut kā iekšiņai. spēju domāt tikai par to, cik ekonomiski vēl grūtāks būs šis gads, un jo īpaši par tikko spēkā stājušos pievienotās vērtības nodokļa likmi.

---

turpinu vērot cilvēkus, kā viņi smejas un līksmojas. gaidu, kad ieraudzīšu kādu sev piemērotu kompāniju. bez domāšanas iešu klāt un jautāšu, vai drīkst piebiedroties. vienalga, cik tas jocīgi izskatītos. tētim pateikšu, ka ieraudzīju pazīstamos. viņiem stāstīšu, ka mani jaungada plāni pajuka, tāpēc tagad esmu viena pati.

lēnā garā braucam cauri naksnīgajai rīgai. skan 'tur kaut kam ir jābūt' albums, un audio sistēma mašīnā ir tik laba, ka atklāju tādu skanējumu, kādu līdz šim vēl nebiju dzirdējusi. bet atkal ir skumji, kad teju vai braucam garām vietām, kur es labprāt būtu bijusi.

arī ziedoņdārzā, kur piestājam, lai tētis izšautu viņa paša nopirkto salūtu, es saskatu potenciālu romantiska stāsta iespējamību. no tādā tāluma, turklāt vēl gandrīz tumsā nesaskatāms puisis (kas to zin,varbūt arī pavecāks vīrietis, bet man gribas domāt, ka tomēr jauns) spēlējas ar savu suni sniegainā pļaviņā. mīlīgi tas izskatās. vēroju viņus no attāluma, kamēr tētis veic salūta priekšdarbus, izdomājot iespējamo sarunas uzsākšanas iemeslu. ceru, ka viņš ar savu suni nāks uz manu pusi, bet viņš dodas citā virzienā, acīmredzot, uz mājām. atkal nekā. dzīvē nekad nenotiek kā manā iztēlē.

pārnākot mājās, ieslēdzu 'when you were sleeping' filmu, un nodomāju, ka man tomēr jaungada sagaidīšanas brīdis bija jaukāks nekā sandras bulokas atveidotajai varonei. bet citādāk, man arī būs tik romantiski kā viņai, kādudien.

• ieraksti kaut ko

29.12.08 02:31 - ar cerību

tu vari visu mūžu dzīvot Rīgā, iet garām tai ēkai ja ne gluži katru dienu, taču pietiekami bieži, un nepamanīt, līdz brīdim, kad pamani. jau augustā man likās, viņa vārdi tik pat labi varētu būt par Šodienu.

• ieraksti kaut ko