vientulība masu sarīkojumos.
attempts to keep myself warm and sane
2.1.09 01:44
23:59basteja bulvāris, mašīnas apstājušās savā gaitā, to starpā arī mūsējā.
sēžu aizmugurējā sēdeklī jauki saģērbusies, ar pelēki sudrabotiem acu plaktiņiem, gandrīz nemanāmi spīguļojošiem nadziņiem, brūno zīda kleitiņu, ar tauriņcepuri galvā un melno tallinas-studentu jeb veidenbauma (abi mammas raksturojumi) mētelīti mugurā. 'neskumsti par to, ka neizdevās tas, ko iecerēji. galvenais, ka esam visi kopā', kādu laiku pirms tam saka tētis. un taisnība viņam ir, nenoliedzami, taču neatstāj tā sajūta, ka jauno gadu šogad vajadzēja sagaidīt citādāk. raugos priekšā esejošajā mašīnas pulkstenī, laižot gar ausīm zatlera runu, un viss, par ko spēju domāt, ir nespēja saprast, par ko man mirklī pirms gadu mijas vajadzētu domāt. pa labi aiz loga jaunieši, jauni cilvēki vēl steidz uz bastejkalna pusi. priecīgi un līksmi. ar kompānijām. lielākām un mazākām. pat divatā, divas draudzenes, rokās sadevušās, sķērso ielu. tās varējām būt mēs. 'happy new year, latvia!' no viesnīcas rīga balkona sauc nenosakāmas izcelsmes tūristi.
00:00
šampanietis tiek atķortēts, lielās stikla glāzēs tiek saliets sarkanais Rīgas, mēs saskandinām glāzes, acīs skatīdamies, un novēlam viens otram laimīgu jauno gadu. viss kā pienākas. tūlīt arī sākas krāšņs salūts, kurš izraisa lielas skatītāju ovācijas un manu tuvinieku sajūsmu. mēs izkāpjam laukā no mašīnas, stāvam visi trīs blakus ar šampaniešglāzēm rokās, tētis pa vidu, aplicis roku ap manu vidukli. viss mīļi un jauki, tomēr skumji kaut kā iekšiņai. spēju domāt tikai par to, cik ekonomiski vēl grūtāks būs šis gads, un jo īpaši par tikko spēkā stājušos pievienotās vērtības nodokļa likmi.
---
turpinu vērot cilvēkus, kā viņi smejas un līksmojas. gaidu, kad ieraudzīšu kādu sev piemērotu kompāniju. bez domāšanas iešu klāt un jautāšu, vai drīkst piebiedroties. vienalga, cik tas jocīgi izskatītos. tētim pateikšu, ka ieraudzīju pazīstamos. viņiem stāstīšu, ka mani jaungada plāni pajuka, tāpēc tagad esmu viena pati.
lēnā garā braucam cauri naksnīgajai rīgai. skan 'tur kaut kam ir jābūt' albums, un audio sistēma mašīnā ir tik laba, ka atklāju tādu skanējumu, kādu līdz šim vēl nebiju dzirdējusi. bet atkal ir skumji, kad teju vai braucam garām vietām, kur es labprāt būtu bijusi.
arī ziedoņdārzā, kur piestājam, lai tētis izšautu viņa paša nopirkto salūtu, es saskatu potenciālu romantiska stāsta iespējamību. no tādā tāluma, turklāt vēl gandrīz tumsā nesaskatāms puisis (kas to zin,varbūt arī pavecāks vīrietis, bet man gribas domāt, ka tomēr jauns) spēlējas ar savu suni sniegainā pļaviņā. mīlīgi tas izskatās. vēroju viņus no attāluma, kamēr tētis veic salūta priekšdarbus, izdomājot iespējamo sarunas uzsākšanas iemeslu. ceru, ka viņš ar savu suni nāks uz manu pusi, bet viņš dodas citā virzienā, acīmredzot, uz mājām. atkal nekā. dzīvē nekad nenotiek kā manā iztēlē.
pārnākot mājās, ieslēdzu 'when you were sleeping' filmu, un nodomāju, ka man tomēr jaungada sagaidīšanas brīdis bija jaukāks nekā sandras bulokas atveidotajai varonei. bet citādāk, man arī būs tik romantiski kā viņai, kādudien.
29.12.08 02:31 - ar cerību
tu vari visu mūžu dzīvot Rīgā, iet garām tai ēkai ja ne gluži katru dienu, taču pietiekami bieži, un nepamanīt, līdz brīdim, kad pamani. jau augustā man likās, viņa vārdi tik pat labi varētu būt par Šodienu.
27.11.08 21:49 - 'there is a story behind everything'
shodienas labaas lietas:"L'année dernière à Marienbad" baudiishana, diemzhel neizguletajaam nakts stundaam darot savu, tapec ar mazaam miega izsleegshanaam
falling slowly iemaciishanaas uz klaviereem, klausoties ierakstu
'bread break' projektinjsh knights park kampusaa
negaidiita S. ieraudziishana busa pieturaa (paredzejums nevar piepildities, kamer mes nesakam runat)
skats araa pa double-decker otraa staava logu : pa horizintaali lietusmaakonji ar saulainu malinju apakshaa un smalkas lietus laases logaa, kruuma ar daudz dzelteniem ziediem discovery
staigaashana ar jaku padusee, jo lielajaa siltajaa dzhemperii un mitrajaa gaisaa jaka nebija vajadziga
vakardienas veiksme:
divreizeeju uni busa nokaveeshanas rezultaataa caur bruusu satieku andzhelu, kura mani atceraas no pagajushaa gada, kad danam speleju pavadiijumu recital, jautaa, vai es neveelos vinjai shogadu nospelet, uz ko es, protams, piekritu.
neveiksme:
1h40min pavadiishana celjaa no kingston hill lidz queens way, lai tiktu uz latvieshkori, ierodoties, kad tas jau tikko kaa beidzies.
23.11.08 14:24 - balle
vakar mazais kingstonas centrs chumeeja un mudzheeja ne tikai no ziemassvetku iepriekshanaas maanijas paarnjemtiem nekur nesteidziigiem ljaudiim (preteeji man), bet arii dazhadiem muzikaaliem paarsteigumiem, no kuriem man vislabak palika prataa viens. ar lieliem iepirkuma maisiem skrienot cauri ljauzhu druuzmai pa galveno iepirkshanaas ielu, garaam vieniem ielu muzikantiem, garaam otriem... diviem jauninjiem puishiem uz akustiskajaam gjitaraam droshi un parliecinoshi dziedam Yooouuu, your sex is on fire, es apstaajos, un ar smaidu sejaa paliku klausities un veerot mazu briidi, ar pieklaajigu distanci. un taadu kaa lepnumu un slepenu-piederiibu sirdii. divas (vai triis) jaunas meitenes ar izstieptaaam rokaam leekaaja vinjiem priekshaa.pirmo reizi braucot mashiinaa piecos vakaraa pa londonas magjistraali, ar princeshkleitu, kas aiznjem visu briivo vietu ap mani, izgarshot dazhaados sushi, sajusties silti un miiksti jaunajaa kazhocinjaa, ljauties iemigt vienmeeriigajaa un liiganajaa braucienaa, tuvojoties straumeniem atmosties, veerot dzeltenas gaisminjas taalumaa un domaaat, ko taas noziimee, raudziities spozhajaas zvaigznees un pie sevis dziedaat 'look at the stars, look how they shine for you'. izmantot pedeejo iespeeju un ierakstit novelejumu Latvijai lielvardes jostaa, kas jau shodien celjo atpakalj uz Latviju. "Latvija, Tu esi mana dzimtene, majas, uz kuraam atgriezties. Es nespeeju Tevi aizmirst, es domaaju par Tevi, Tu dziivo manii, kaut es nedziivoju Tevii. Es zinu, Tu gaidi, kad es atgrieziishos. Paliec vienmer manas Majas! Ar milestibu, Lasma Londonaa"
labveeliigais tips vai/un triis glaazes sarkanviina galu beigaas tomer radiija vajadziigo -dancing mood-. atpazinu zaali, kuraa tanii taalajaa 2003.gadaa dziedaajaam.
21.11.08 00:24
par taam durviim, tikai citaam: ja es shodien nebutu aiz paarpratuma iegajusi pa nepareizajaam durviim, es nebutu gaajusi atvert logu (ai, kaa man patiik, ka knights park telpaam vel ir vecie logi), aizsleepusies aiz tumshzilajiem aizkariem, izsleedzot no ausiim puishu kaadas prezentaacijas meegjinajumu, un pilniibaa iegrimstot aarpustelpaa ar tumshrozaa/violetajaam debesiim, bazniicu smaileem preciizi iekljaujoties tajaas, kaa ar smalku otu un prasmiigu roku ieziimeetaam, nakts neuzmaaciigajaam gaisminjaam, gar kampusu pluustoshaas upes bezgaliigajiem chukstiem, biblioteekas jumtinjlogiem, kurus nekad-neviens-nav-tiiriijis, ljaujoties shiivakara gaisa terapijai.21.11.08 00:06
shodien gaiss bija tik silts, maigs un glaastoshs. tieshi taads anglijas gaiss man ir vismiiljakais. taadaas dienaas visas domu un darbu nastas liekas vieglas, vieglas. laimiiba tikai no gaisa. taadaa gaisaa vareetu miileeties zem klajas tumshas debess. novembra beigaas. un nenosalt.19.11.08 17:58
pirmdienas ir dienas, kuras gaidu. divas lekcijas kopaa. bet vinja jau otro pirmdienu nebija. tieshi shiis abas nedeljas universitates kafejniicaa tieshi divpadsmitos satieku kaadu puisi. mees saskataamies un sasmaidaamies.17.11.08 20:23
"love grows in the most unexpected places"priekshaa braucoshs messidzshs uz autobusa (kaada jauna muuzikla reklaama).
ko atceros no shodienas lekcijaam? to, ka identity is fiction. mees neviens neatceramies to sajuutu, pirms sevi pirmo reizi ieraudziijaam spogulii. bet mees bijaam viens vesels, un to nevar atgriezt atpakalj.
shovakar peec dushas jutiishos kaa Indoneezieshu princese.
Powered by Sviesta Ciba