27.12.09 22:44
skatoties jūtūbē
video no šovakar noskatītā neprātīgi skumjā mīlasstāsta 'wuthering heights' (abiem galvenajiem varoņiem, protams, filmas laikā ir jānomirst),ko sarakstījusi emīlija brontē, 2009 gada itv versijas (šai filmai ir vēl 3 versijas kopš tās oriģinālfilmas 1939.gadā), nespēju nesaklausīt vārdus, ko ausīs tik patīkami dzied r.e.m. (
'i count your eyelashes, secretely, with every one, whisper i love you'),un tad, meklējot pēc vārdiem googlē, uzdūros
šai bildei, un , lai gan visupirms izdzirdot šos vārdus es domāju par viņu, to, kuru nevaru sagaidīt redzēt atkal un mosties viņam blakus, šī bilde tomēr runā arī citā veidā, un liek man atgādināt arī par to, cik ļoti mīļoju savu mazo brālīti. pēcpusdiena un vakars pavadīts ar viņu. viņam tāā patika mana dāvana - lidmašīna, kur pašam ar uz baterijām darbināmo urbi jāierubj skrūves. URBIS! man patīk, ar kādu aizrautību viņš izrunā šo vārdu. pagājušajos ziemassvētkos neatceros, ka būtu viņam tā personīgi iedevusi dāvanu un redzējusi to pirmo reakciju, bet šogad - jā. redzēt to pārsteiguma prieku mazā brālīša actiņās, kad viņam tiek iedota dāvana, kā viņš pārsteigtā neziņā ņem no dāvanu maisiņa ārā dāvanu, kas rūpīgi iepakota kartona kastē, un kā viņš pēc tam pēc iespējas ātrāk cenšas tikt tai klāt, un lūdz man pēc palīdzības, lai detaļas dabūtu laukā no plastmasas iepakojuma,un tad mums trim kopā ar tēti būvēt lidmašīnu, un meinardam ar urbi tēlot, ka viņš urbj, vēl pirms ir ko urbt pa īstam, un tad redzēt to apmierinājumu un gandarījumu, kad viņš ir ieurbis pirmo skrūvi, un visbeidzot, pabeidzis būvēt lidmašīnu.
