vientulība masu sarīkojumos.

10.2.10 12:34

lover, please do not
fall to your knees
Its not
like I believe in
everlasting love

starp ticu/neticu. kādreiz ticēju vairāk.

• ieraksti kaut ko

2.2.10 00:14

es siltāk vienkārši vairs nevaru saģērbties. biezas, latvijā ražotas kokvilnas zeķubikses zem biksēm, silts flaneļa krekls ar 100 procentīgu norvēģu vilnas jaku pa virsu, ziemas mētelis, cepure, vilnas šalle, ligitas vecmāmiņas adīti vilnas cimdi, un zābaciņi. neviens anglis tik silti nekad neģērbtos. bet auksti tāpat. es nezinu, cik mums šeit ir mīnusos, bet man ir tik nepanesami auksti gan ārā, gan telpās, ka es vairs nezinu, kur likties. es nezinu, kāpēc, bet man šejienes aukstums liekas daudz grūtāk panesams. tāpat kā visas problēmas. vienatnē viss liekas grūtāk panesams. es turos, cenšos nesaslimt, dzeru aflubinu un sūkāju tabletes, bet tā vien šķiet, ka ceturtdienas un svētdienas tikšanās ar mīļo cilvēku, kurš vēl nebija izveseļojies no kaut kā angīnai līdzīga, tomēr manu fizisko stāvokli ir kaut kā ietekmējis. ar visu slikto veselības un drudžaino aukstuma sajūtu, un kārtējo nepaēšanu, devos uz pirmo lekciju manā pēdējajā semestrī ever, pēc kuras beigām man bija momentāni jāsteidzas uz kori. tomēr kārtējo reizi pārliecinājos, ka koris nudien ir tas, kas man pat grūtos brīžos tomēr dod kādu dvēselisku prieku. un tanī brīdī aizmirstas, cik daudz naudas man katru mēnesi jāizterē, lai tiktu uz daudzajiem mēģinājumiem. tieši šodien es sapratu, cik skaists patiesībā ir pulenka stabat mater, un kādu gandarījumu man sagādā to dziedāt. un cik izaicinoši ir to lasīt no lapas. man ir absolūti jāizkūst pie katra akorda, kad nevills tos būvē no basiem, vai apstādina, lai pārliecinātos par to intonatīvo precizitāti. tomēr mobilo, un līdz ar to arī numuru, kurš tik pat sens, cik ilgi es šeit dzīvoju, es esmu pazaudējusi pavisam. mīļais telefons, mīļais numurs. cik stulbi, cik nevajadzīgi, nesaprotu, kāpēc tā vajadzēja notikt. visas mīļās īsziņas līdz ar to, par ko, īstenībā, visvairāk žēl. rīt pirmā britu kino lekcija, un līdz ar to - esiet sveicināti otrdienas agrie rīti.
šodienas vakaram tomēr kaut kas sildošs (un skanīgs) vēl bez tējas: "The Planet Earth-like video for Efterklang's "Modern Drift" is a bracing document of life that eases the soul while we're caught in winter's frosty clutch" - http://www.youtube.com/watch?v=Z0x6cxLoPmg .

• [3]
• ieraksti kaut ko

27.1.10 00:40

man patīk, ka piccadilly circus waterstones strādā līdz desmitiem vakarā. tik ērti sanāca pēc kora aizbraukt pēc manas key grāmatas disertācijai. tikai viens pats eksemplārs, ko meitene priekš manis ilgi meklēja. pēc tam, kad grāmata jau bija maisiņā, es vēl tā nejauši atvēru vienu grāmatu ar fotogrāfijām, un tik pat nejauši uzšķīru lappusi ar šo. mīlestību.


annie leibovitz: yoko ono & john lennon, 1980, New York

• ieraksti kaut ko

20.1.10 15:27

nekad klusuma zōnā nebūs pilnīgs klusums. tāpat kā džona keidža 4:33. bet vispār, otrais stāvs pa labi noteikti ir viena no visklusākajām vietām bibliotēkā.

• ieraksti kaut ko

18.1.10 00:02

sometimes you have to be apart from people you love. but that doesn't mean you love them any less. sometimes it even makes you love them more. /'the last song'/

• ieraksti kaut ko

16.1.10 01:54

filma bija tieši pusē, kad pārtrūka. teica, lai visi (bijām tikai pāris cilvēki) ejam ārā uz desmit minūtēm, pēc tam mūs atkal ieaicināja iekšā, mēs jau priecājāmies, bet tad mums paziņoja, ka filma tiek atcelta. un pārtrūka skolas tualetes epizodē, kur dž lenons puikas pierunā stāties viņa grupā. viss foršākais vēl bija tikai priekšā. žēl, ļoti žēl. ja nākampiektdien vēl rādīs, iesim atkal.

• ieraksti kaut ko

15.1.10 13:25

mr bakers ir ne tikai izskatīgs, un tik skaisti pūš trompeti, bet viņa balss ir tik maiga, ka tā apskauj, cieši piekļaujot sev klāt. viņš ir kā džeza jeff buckley, liekas, ka katrā dziesmā viņš izdzied dvēseli.
un viņā klausoties es arī aizdomajos par to, ko man vakar soo teica. satikt kādu, kurš par tevi rūpēsies, kurš būs iejūtīgs un saprotošs, kurš tevi, galu galā, mīlēs. tagad tik ļoti saprotu, ka ar abpusēju patikšanu galīgi nepietiek, ja nav nekā cita, uz kā būvēt attiecības. skumji.

• [3]
• ieraksti kaut ko

12.1.10 23:01 - if we want it, it's right

tā, man tagad ļoti jāsaņem visi spēciņi. mājās ir briesmīgi auksti, bet te, bibliotēkā nav ar ko elpot, literally. man šonakt jāuzraksta eseja. bet pirms tam, pauzīte, jānoiet lejā pēc enerģijdzēriena. un drusciņ jāpaklausās sirdi sildoša muzīka.

• ieraksti kaut ko

5.1.10 20:03

"es tev sirdi atdotu par ķīlu
jo es tevi pielūdzu un mīlu"

viens no skaistākajiem mirkļiem lv, noteikti, viņu koncerts jrt.
sasmēlos iedvesmu un labas emocijas. kaut ko sevī atradu, kaut kas pavērās.
es pat varētu viņu pielūgt, haha. nokautrējos viņu uzrunāt, bet varēju taču.

• ieraksti kaut ko

27.12.09 22:44

skatoties jūtūbē video no šovakar noskatītā neprātīgi skumjā mīlasstāsta 'wuthering heights' (abiem galvenajiem varoņiem, protams, filmas laikā ir jānomirst),ko sarakstījusi emīlija brontē, 2009 gada itv versijas (šai filmai ir vēl 3 versijas kopš tās oriģinālfilmas 1939.gadā), nespēju nesaklausīt vārdus, ko ausīs tik patīkami dzied r.e.m. ('i count your eyelashes, secretely, with every one, whisper i love you'),un tad, meklējot pēc vārdiem googlē, uzdūros šai bildei, un , lai gan visupirms izdzirdot šos vārdus es domāju par viņu, to, kuru nevaru sagaidīt redzēt atkal un mosties viņam blakus, šī bilde tomēr runā arī citā veidā, un liek man atgādināt arī par to, cik ļoti mīļoju savu mazo brālīti. pēcpusdiena un vakars pavadīts ar viņu. viņam tāā patika mana dāvana - lidmašīna, kur pašam ar uz baterijām darbināmo urbi jāierubj skrūves. URBIS! man patīk, ar kādu aizrautību viņš izrunā šo vārdu. pagājušajos ziemassvētkos neatceros, ka būtu viņam tā personīgi iedevusi dāvanu un redzējusi to pirmo reakciju, bet šogad - jā. redzēt to pārsteiguma prieku mazā brālīša actiņās, kad viņam tiek iedota dāvana, kā viņš pārsteigtā neziņā ņem no dāvanu maisiņa ārā dāvanu, kas rūpīgi iepakota kartona kastē, un kā viņš pēc tam pēc iespējas ātrāk cenšas tikt tai klāt, un lūdz man pēc palīdzības, lai detaļas dabūtu laukā no plastmasas iepakojuma,un tad mums trim kopā ar tēti būvēt lidmašīnu, un meinardam ar urbi tēlot, ka viņš urbj, vēl pirms ir ko urbt pa īstam, un tad redzēt to apmierinājumu un gandarījumu, kad viņš ir ieurbis pirmo skrūvi, un visbeidzot, pabeidzis būvēt lidmašīnu.

• ieraksti kaut ko