vientulība masu sarīkojumos.

13.11.06 23:30 - tā pati elpa,tikai citā laikā

Nami klusē. Kokos snauž vējš. Spuldzes veras tukšumā. Laikam taču kādam ir aizmirsies tās nodzēst. Spuldzes guļ. Viņas ir aizmigušas ar vaļējām acīm.
Jēkaba baznīcas tornī noskan divi. Šai zvanu dunoņā nav dzidruma. Negribīga atbalss gausi atsaucas kādos tukšos vārtos,kādā šaurā šķērsielā,kādas noliktavas kailajā sienā.
Visa Rīga guļ. Kautkur vienmuļi aizklab zirga pakavi. Rati dobji nodun uz kanāla tilta. Tur vēlīns ormanis ved vēlīnu braucēju.
---
Tad ir atkal klusums,tas tikko dzirdami šalcošais lielpilsētas klusums,kurā vēl itkā samanāmas atbalsis no dienas trokšņiem un steigas.

(G.Janovskis)
grāmata jānodod,bet tā vien gribas vēlreiz pārlasīt,kurš to būtu domājis,to laikam sauc par sentimentalitāti

• ieraksti kaut ko

12.11.06 17:37

tikko beidzu lasīt G.Janovska romānu 'Uz neatgriešanos',lai cik varbūt banāls neliktos sižets lielos vilcienos,nemaz nerunājot par to,ka vairākas reizes apraudājos,tagad pēcgarša ar skumju krellītēm aptinusies ap kaklu (no iekšpuses). un kaut kā tas viss liekas tik tuvu,nupat noticis,un 2pk vēl nav sācies,un visi vācieši (un ne tikai) brauc projām pēc Hitlera izdotās pavēles,un kur tagad ir Zigrīda,kur Džonis,vai viņi tomēr satikās,zinu,zinu,nesatikās,bet var taču pasapņot. to laikam sauc par dzīvošanu grāmatās,bet grāmatas agrāk vai vēlāk beidzas.
kāpēc tieši tām lielākajām mīlestībām ir allaž lemts beigties traģiski vai vienkārši nelaimīgi - šis jautājums negaida atbildi

• [4]
• ieraksti kaut ko

11.11.06 17:05

piemājas katedrāle zvana
un tas nenotiek bieži,ticiet man
gribas vēl bet jau beidzās

• ieraksti kaut ko

4.11.06 12:39 - vakardienas pirmā vizīte

pirmais,ko ievēroju psiholoģes izskatā,noteikti bija sudraba ķēdīte ar krustiņu ap kaklu. tā ir laba zīme,pie sevis nodomāju,un,kā sāku runāt,tā nevarēju mitēties. uz viņas piebildi,ja man ir kas tāds,ko negribu stāstīt,tad es bez raizēm varot neteikt,atbildēju,ka man nav nekas slēpjams,tāpēc jau šeit esmu - lai izrunātos. tas taču ir nedaudz mulsinoši,ka es tik brīvi un nepiespiesti stāstu absolūti nepazīstamam cilvēkam visu,kas uz sirds. vārdi un teikumi līmējas kopā paši no sevis,aumaļām veļas ārā no mutes kā lavīna - tā ir tā brīvība,kad beidzot tieku pie vārda,ka ir,kas uzklausa,cenšas iedziļināties,saprast,un vizītes beigās paprasa 15 latus. ko darīt,nekas vairs nav par brīvu. nekas,izņemot baddog.lv atklātnītēm,jaunā rīgas un dailes teātra programmiņām,forumcinemas afišiņām,un šī vakara seansu k-sunī.

• ieraksti kaut ko

2.11.06 13:14 - maza impresija

šodien tumīgi biezie,pelēkie mākoņi duetā ar sauli ir vienkārši fantastiski! nebeidzu ap-brīnot un brīn-īties,cik skaistus zīmējumus,saspēles un variācijas tie veido. debešķīgas variācijas improvizācijas teātrī. tā vien gribas stāvēt ārpusē uz palodzes un knipsēt vienu pēc otras katru izmainīto dekorāciju. saule uzvar nu jau vairākas reizes pēc kārtas. mazliet liekas,ka debesis pavērušās.



šeit pat brīnumu ir daudz. dažreiz liekas,ka atrodos tādā kā debesu vienas-miljard-maliņas notikumu epicentrā. vai citur arī būs tādas debesis?!
slapji snieg,šodien bez cepures un lieturssarga,plānā rudens mētelītī,vismaz šalle po sezonu.
kaķis aizrautīgi vēro sniegpārsliņas, grib noķert. vai arī guļ šādi -







tagad ir labi un šis brīdis at-sver to,kas neizbēgami būs pēc tam..

• [14]
• ieraksti kaut ko

2.11.06 12:54 - pirmie sniegi

( snow patrol. finish line )

• [4]
• ieraksti kaut ko

19.10.06 13:35

nu
vai
jūti

asus
kristāliņus
maļamies
neizskaidrojami
jūtīgo
desmit
līdz
simts
zōniņu
kambarīšos
sākot
ar
papēžiem
un
tālāk
uz
augšu
pa
slaidajiem
kapilāriem

decimāls decembris
ieperinājies salīgā
oktōbra rudajos matos

adatu
terapija
apgrieztā
proporcionalitātē

• ieraksti kaut ko

14.10.06 22:26 - nepateiktais.

atļauj man izmirkt līdz mielēm
septembra lietavās ievīstīt
celefānā iesnas un mājasdarbus

atļauj nemazgāt traukus
līdz tie saaugs ar izlietnes
metāla bezjūtīgo ādu

atļauj piedziedāt tukšumu ar
asarām nopulētu hromatisko gammu
aizmirsti pa reizei ka proti dzirdēt

atļauj mīlēt par maz un aizmirst
par daudz lūdzu nedari tāpat
atļauj mēlei dzelt rētās
rīt tā bez miņas uzlaizīs bēdu
grēdas no smilšu sienām

tikai neraizējies pārlieku jo
sirēnu vētras nāk un iet
bet kad iestāsies bezgrēks pirms
miega atbildi ar dziesmu
par kādu kuram vienmēr
bez tevis ir auksti
kā toreiz kad vēl bijām
mazas

• [2]
• ieraksti kaut ko

14.10.06 22:06

( reizēm. )

• ieraksti kaut ko

14.10.06 10:43 - vakar

pārīša saruna k-teātrī rindā aiz manis,5 min. pirms seansa sākuma,sāk puisis -

a: kas šitā vispār būs par filmu?
b: latviešu. tāda drūmā
a: nopietni,ja?
b: aha

• [11]
• ieraksti kaut ko