vientulība masu sarīkojumos.

18.11.06 13:21

sapni atceros. mēs bijām bars - liela ģimene ar daudz bērniem,es biju viena no viņiem,vai varbūt tomēr tie bija radu bērni,nezinu. bet mums bija piešķirta (nezināma apjoma) dāvanu karte tādā kā lielveikalā,nu,kā 'Spice' piemēram. bet tas nebija tikai lielveikals,tur vēl bija tāds koridoris,kurā bija istabas - mūsu istabas,jo mēs tur dzīvojām. un es pati tās istabas biju kaut kad sen iekārtojusi. un bija viena istaba,kurai pie durvju roktura ar dzelzs siksnu bija piesiets liels,balts suns,šķirni gan nemācēšu pateikt,bet man no viņa bija bail un ne velti. vienreiz,kad suns bija nomaucies no roktura,es gribēju atvērt durvis un paskatīties,kas dzīvo tajā istabā,no kurienes varēja dzirdēt bērna spiedzienus,suns man gribēja uzbrukt - tad kāds man piedraudēja,lai nemaz nemēģinot iet tajā istabā. bet visa jautrība sākās,kad lielveikalā varējām ņemt ko vien sirds kāro,nezinot,cik liela dāvanu karte tā ir,bet man kāds sapņu beigās teica,ka 300ls vērtībā - un es pie sevis nodomāju - tad nu gan daudz,bet īstenībā tik daudz jau nemaz nebija. lai nu kā,es sevi pirmo atceros saldumu veikalā 'Staburadze'. es biju pilnīgā starā no tik daudz saldumiem,gribēju visu,šo to arī paņēmu,un nogaršoju tādu bulciņu,kas būtībā bija divas ceptas baltmaizes,kurām pa vidu bija aprikožu ievārījums - savā mūžā nebiju ēdusi tik garšīgu bulciņu. un,lai gan,pie sevis nodomāju,ka jāskrien taču vēl uz citiem veikaliem,šeit nekas nebeidzas,citos veikalos es sevi ne-at-ceros. nu jā,pārējie arī te bija,bet aizskrēja,es viņiem neskrēju līdzi,bet,kad laiks gāja uz beigām,jā,starpcitu,mums bija dotas tikai pāris stundas,šķiet,ka trīs,un pārsniegt laiku nedrīkstēja,es konstatēju,ka neko neesmu vēl savākusies priekš sevis. tētis teica mammai (viņos es kaut kā neatpazinu savus vecākus),lai paņem kaut ko praktiskāku - toaletes papīru,mazgājamo līdzekli,šampūnus,bet viņa teica,ka tieši to viņi jau savāca pagājušajā reizē. pienāca beigas mūsu šopingam un visi skrēja uz izeju pa to koridori,es arī,bet vēl pa ceļam es iegāju tēta un mammas istabās,kuras biju iekārtojusi - kopumā tā neko,tomēr es gribētu pārkārtot. un tad es sapratu,ka man ir jāskrien atpakaļ uz Staburadzes veikalu,lai gan laiks jau kuru katru brīdi būs iztecējis,veikals atradās otrā galā,bet es skrēju,zābakos ar papēžiem,grūti,uz beigām vēl grūtāk,bet tā veikala vairs nebija. es skrēju uz otru pusi - varbūt nepareizā vietā atskrēju - nē,nekur nav. nē,patiesībā ir gan Staburadze,bet izskatās nolaista,tukša,izpirkta. gribēju paņemt bulciņas un cepumiņus,bet tur tas,ka bija palicis, bija sakalitis un vecs. mani meklēja un atrada tētis,mudināja mani nākt,bet es vēl teicu,ka man vajag kaķim paņemt barību. viņš teica,ka vairs jau neko nevar paņemt - tagad ir jāpērk.

• ieraksti kaut ko

17.11.06 19:20 - zinājāt,ka

Islandes mūzika pēdējos gados kļuvusi populāra ar māksliniekiem kā Bjerka (Björk), The Sugarbabes un Sigur Ros.
?
(www.nordistika.lv)

• [8]
• ieraksti kaut ko

14.11.06 00:17 - arī tādas ir dāvanas

šo es gaidīšu tāpat kā ziemassvētkus! tā vien jūtu,ka šogad svētku brīnums atnāks tieši kopā ar šo filmu.  (treileris pārliecināja ar uzviju)

• [3]
• ieraksti kaut ko

13.11.06 23:30 - tā pati elpa,tikai citā laikā

Nami klusē. Kokos snauž vējš. Spuldzes veras tukšumā. Laikam taču kādam ir aizmirsies tās nodzēst. Spuldzes guļ. Viņas ir aizmigušas ar vaļējām acīm.
Jēkaba baznīcas tornī noskan divi. Šai zvanu dunoņā nav dzidruma. Negribīga atbalss gausi atsaucas kādos tukšos vārtos,kādā šaurā šķērsielā,kādas noliktavas kailajā sienā.
Visa Rīga guļ. Kautkur vienmuļi aizklab zirga pakavi. Rati dobji nodun uz kanāla tilta. Tur vēlīns ormanis ved vēlīnu braucēju.
---
Tad ir atkal klusums,tas tikko dzirdami šalcošais lielpilsētas klusums,kurā vēl itkā samanāmas atbalsis no dienas trokšņiem un steigas.

(G.Janovskis)
grāmata jānodod,bet tā vien gribas vēlreiz pārlasīt,kurš to būtu domājis,to laikam sauc par sentimentalitāti

• ieraksti kaut ko

12.11.06 17:37

tikko beidzu lasīt G.Janovska romānu 'Uz neatgriešanos',lai cik varbūt banāls neliktos sižets lielos vilcienos,nemaz nerunājot par to,ka vairākas reizes apraudājos,tagad pēcgarša ar skumju krellītēm aptinusies ap kaklu (no iekšpuses). un kaut kā tas viss liekas tik tuvu,nupat noticis,un 2pk vēl nav sācies,un visi vācieši (un ne tikai) brauc projām pēc Hitlera izdotās pavēles,un kur tagad ir Zigrīda,kur Džonis,vai viņi tomēr satikās,zinu,zinu,nesatikās,bet var taču pasapņot. to laikam sauc par dzīvošanu grāmatās,bet grāmatas agrāk vai vēlāk beidzas.
kāpēc tieši tām lielākajām mīlestībām ir allaž lemts beigties traģiski vai vienkārši nelaimīgi - šis jautājums negaida atbildi

• [4]
• ieraksti kaut ko

11.11.06 17:05

piemājas katedrāle zvana
un tas nenotiek bieži,ticiet man
gribas vēl bet jau beidzās

• ieraksti kaut ko

4.11.06 12:39 - vakardienas pirmā vizīte

pirmais,ko ievēroju psiholoģes izskatā,noteikti bija sudraba ķēdīte ar krustiņu ap kaklu. tā ir laba zīme,pie sevis nodomāju,un,kā sāku runāt,tā nevarēju mitēties. uz viņas piebildi,ja man ir kas tāds,ko negribu stāstīt,tad es bez raizēm varot neteikt,atbildēju,ka man nav nekas slēpjams,tāpēc jau šeit esmu - lai izrunātos. tas taču ir nedaudz mulsinoši,ka es tik brīvi un nepiespiesti stāstu absolūti nepazīstamam cilvēkam visu,kas uz sirds. vārdi un teikumi līmējas kopā paši no sevis,aumaļām veļas ārā no mutes kā lavīna - tā ir tā brīvība,kad beidzot tieku pie vārda,ka ir,kas uzklausa,cenšas iedziļināties,saprast,un vizītes beigās paprasa 15 latus. ko darīt,nekas vairs nav par brīvu. nekas,izņemot baddog.lv atklātnītēm,jaunā rīgas un dailes teātra programmiņām,forumcinemas afišiņām,un šī vakara seansu k-sunī.

• ieraksti kaut ko

2.11.06 13:14 - maza impresija

šodien tumīgi biezie,pelēkie mākoņi duetā ar sauli ir vienkārši fantastiski! nebeidzu ap-brīnot un brīn-īties,cik skaistus zīmējumus,saspēles un variācijas tie veido. debešķīgas variācijas improvizācijas teātrī. tā vien gribas stāvēt ārpusē uz palodzes un knipsēt vienu pēc otras katru izmainīto dekorāciju. saule uzvar nu jau vairākas reizes pēc kārtas. mazliet liekas,ka debesis pavērušās.



šeit pat brīnumu ir daudz. dažreiz liekas,ka atrodos tādā kā debesu vienas-miljard-maliņas notikumu epicentrā. vai citur arī būs tādas debesis?!
slapji snieg,šodien bez cepures un lieturssarga,plānā rudens mētelītī,vismaz šalle po sezonu.
kaķis aizrautīgi vēro sniegpārsliņas, grib noķert. vai arī guļ šādi -







tagad ir labi un šis brīdis at-sver to,kas neizbēgami būs pēc tam..

• [14]
• ieraksti kaut ko

2.11.06 12:54 - pirmie sniegi

( snow patrol. finish line )

• [4]
• ieraksti kaut ko

19.10.06 13:35

nu
vai
jūti

asus
kristāliņus
maļamies
neizskaidrojami
jūtīgo
desmit
līdz
simts
zōniņu
kambarīšos
sākot
ar
papēžiem
un
tālāk
uz
augšu
pa
slaidajiem
kapilāriem

decimāls decembris
ieperinājies salīgā
oktōbra rudajos matos

adatu
terapija
apgrieztā
proporcionalitātē

• ieraksti kaut ko