[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 180 most recent ones recorded in
Namtar's LiveJournal:
| Monday, January 26th, 2004 | |
| 2:28 pm | Stāsts par asprātīgo elektriķi Šis elektriķis par kuru es stāstīšu man pašam personīgi ir gaužām nepazīstams, bet es ļoti labi pazīstu cilvēku kurš man šo stāstu stāstija un kurš šo elektriķi pazīst. Tātad atgadijums ir bijis tāds - vienā fabrikā strādāja un es pieņemu ka to dara arī tagad viens elektriķis, vārdu es viņam gan neatceros, bet es vispār vārdus neatceros un vispār atmiņa man ļoti slikta jo es nemīlu vārītus burkānus vai biezpienu, neaceros īsti kas tur bija jāed, bet nu anyway. Šis elektriķis bija tāds kā fabrikas labais gariņš, visiem vienmēr uzlaboja garastāvokli ar jokiem un asprātībām, vienu vārdu sakot pozitīvs cilvēks. Vienu dienu šis elektriķis izdomā izjokot savu darba biedru tēlojot ka viņu elektrība sit. Jūs iespējams zinat kā sauc tās kastes(varbūt transformatori) kurās ir elektrība:) Bet nu katrā ziņā šis elektriķis pie tādas kastes uzkāpis uz taburetes gaidija kad kāds upuris ies garām. Un jaa, ilgi nebija jāgaida, garām iet viens darba biedrs. Nu elektriķis uzreiz sāk raustīties un putas nāk pa muti, vienu vārdu sakot elektrību dabūjis kārtīgi. Garāmgājējs protams apzinīgs cilvēks, skatās ka labo fabrikas gariņu taisas elektrība nosist saprot ka jārīkojas. Ar rokām grūst nost no taburetes nevar, pašu nositīs. Tā nu viņš pakjer dēli kas pie sienas un gāž asprātim pa ribām tā jautro elektriķi "izglābjot" Viss jau būtu ļoti labi, tikai salauza asprātim divas ribas. Vispār šādi atgadijumi bieži gadas. Man pašam vienreiz upes vidū sarāva kāju krampis. Es jau jūtu ka labi nav, ar rokām airējos uz krasta pusi kur sēž brālens, bet palīgā nesaucu, tāpat domās ka ākstos:) Beigās jau domāju ka jāslīkst nost, bet varēja jau dibenu aizsniegt. |
| 1:00 pm | Uz ežiņas galvu liku Nu tā, šodien es gribēju uzrakstīt par armijā iešanu. Tagad gan reti kurš par to vairāk satraucas, visi ir slimi vai arī mācas, bet pirms pāris gadiem cilvēki no armijas vairāk baidijās. Vienu manu paziņu savāca tieši no mājām, jo uz pavēstēm viņš nereaģēja. Bet nu tas nu tā. Interesantāks atgadijums, taisni vai smieklīgs, piemeklēja vienu citu manu paziņu. Gadi viņam toreiz bija kādi 20 , pats viņš svaigi izmests no universitātes un beidzot pienākusi ilgi gaidītā pavēste - We Want You. Nu un viņš pēc dabas ļoti mīlēdams valsti un nevarēdams neko sakarīgu izdomāt kā lai neiet armijā izdomāja vismaz piedzerties. Un to viņš veiksmīgi arī izdarija ar vel diviem draugiem. Nu un kad šie jau bija smagi apdzērušies viens viņam saka - zini vajag roku salauzt, tas ir vienkārši un armijā varēsi neiet, pēc tam iestāsies universitātē latviešu valodas pedagogos un nekur tevi neviens neņems. Tajā brīdī mans paziņa jau bija gana dzēris lai akceptētu tik prātīgu lēmumu. Tā nu visi devās veikt rokas lauzšanas procedūru uz ateju, hmm nu tualeti vai kā tik to iestādi nesauc. Plāns ļoti vienkāršs - jauniesaucamais liek roku uz tualetes poda malas un otrs lec ar kāju virsū. Izskatijās ka tas būs kā divus pirkstus apčurāt. Visi vel ierāva pa vienai glāzītei. Mans paziņa novietoja roku uz poda malas, otrs gatavojās lecienam un trešais stūri raustijās smieklu agonijā. Un tad leciens - jauniesaucamais pēdējā brīdī atcerējās ka grib armijā un roku parāva malā un .... lecējs salauza kāju. |
| Sunday, January 25th, 2004 | |
| 5:55 pm | The meaning of life Daudzi saka ka nevarot salasīt manu rakstību. Nu es pamēģināšu rakstīt kā cilvēkam pienākas, bet nez vai sanāks:) Un tikai neprasat lai es vēl komatus pareizi lieku, nemāku es:) Nu bet par to šoreiz nebūs runa. Es te palasiju komentārus un atklāju ka daži uzskata ka cilvēkam vajag mērķi pēc kā dzīvē tiekties. Tas protams var taa gadīties ka mērķi ir vajadzīgi. Tāpēc jūs ierakstat komentāros katrs kādu mērķi ko centīsities sasniegt. Tikai tādu reālu - dzīves mēŗķi, nevis trīs vēlēšanās laumiņai(piemēram gribu māju un 6as sljuhas sasniegt:) Man personīgi dzīvei īsti nav mērķa. Es cenšos dzīvot tā lai man patīk. Nevis mocīties visu laiku lai kādreiz būtu labi(Tad jau labāk kļūt par fanātisku ticīgo tad tev vismaz ir itkā garantēts ka pēc tam tu nonāc dievam tam kungam pie labās rokas) Jo var gadīties ka neizdodas to vēlāko labumu sasniegt. Daudzi jau protams domā ka ar DARBU var visu sasniegt vajag tikai GRIBASSPĒkU. Izskatās jau skaisti - Saņemies, neslinko, mācies, strādā, pierādi sevi. Bet vai jūs neesat aizdomājušies, ka pats tu nekā nevari sasniegt ja nepaveicas? Iedomājies piemēram ka tu esi piedzimis Ziloņkaula krastā un bonusā tev nāk aids no gādīgās māmiņas. Kādu tu sev uzstādīsi dzīves mērķi? Varētu mēģināt kādam kautko pierādīt vai ne? Patiesībā dzīves mērķis cilvēkam ir dots jau no paša sākuma - tas ir vairoties un visu apēst. Cilvēks pēc dabas ir tā kā vīruss. Un tāds arī ir tavs uzdevums. Vai jūs zinat kas ir ļoti interesanti? Ja atoms būtu tik liels kā futbolbumba, tad tuvākie elektroni tai būtu futbollaukuma attālumā. Ko es ar to gribēju pateikt? Ja Saule būtu tik liela kā futbolbumba, tad venera tai būtu futbollaukuma attālumā.... Un vai jūs zinat ka elektroni skrien apkārt atomam pa riņķi? Un zinat no kā sastāv cilvēks? No atomiem un elektroniem;) Un varbūt zeme ir kāda lielāka organisma sastāvdaļa, viens elektrons. Un zinat kas esam mēs? Mēs esam pretigs triperis kas pagaidām vel neko briesmīgu nav izdarijis, bet ja mēs pārcelsimies tālāk uz citiem atomiem un noēdīsim šūnas tad zinat kas mēs būsim - mēs būsim vēzis. Un zinat kāds mums ir uzdevums - vairoties, vairoties, vairoties, un noēst visu kas šeit atrodas;) Un ja jūs vēlaties sasniegt slavu tad es iesaku plikam nolekt Pēterbaznīcas. Vakarā jūs parādīs pa tv un nevaidzēs visu mūžu censties. |
| Friday, January 23rd, 2004 | |
| 5:17 pm | Pirts Latvijaa bez shaubaam ljoti populaars atpuutas veids ir pirts. Arii man tiiri labi patiik paseedeet un nedaudz patvaiceeties, taa tiiri veseliibas peec. Kautkad novembrii bija paredzeets apmekleet vienu pirti kas atrodas netaalu no Ropazhiem taadaa mistiskaa vietaa kaa Zeltiite. Visiem daliibniekiem ieprieksh tika izsniegtas kartes taa ka teoreetiski nevaidzeeja buut nekaadaam probleemaam. Tiesa probleemas radaas jau uzreiz kad mees centaamies izbraukt no Riigas, jo kartee Riiga nebija ieziimeeta. Bet nu nepagaaja ne divas stundas kad mees jau braucaam uz Ropazhiem. Tomeer karte izraadijaas stipri teoreetiska jo peec stundas Ropazhu vel nebija tur kur vinjiem vaidzeeja buut. Laiks kaa jau novembrii bija patiikami tumshs un atrast Ropazhus izskatijaas diezgan bezceriigi. Te peeksnji celja malaa gjerevnja. Gjerevnja kaa gjerevnja, kaadas 3 maajas un veikals. Nu tad mees izdomaajam ieiet veikalaa un apjautaaties kur te Ropazhi un kaa tur var nonaakt. Jo teoreetiski necik taalu jau vinjiem nevaidzeetu buut. Ejam iekshaa - veikals skaists kaa muzejs, Silkjes tirgojas, zilas vistinjas, cepumi un alkohols un aiz letes vieteejaa skaistule, iespeejams arii tirgojas, bet nu tas nav diez ko svariigi. Ejam vinjai klaat un raadam karti - buutu jauki ja vareetu paraadiit kaa lai uz Ropazhiem tiek. Shii panjem karti, sarauc uzacis un skataas. Skataas ilgi un klusee. Kaadas minuutes 2as triis. Atmosfeera jau paliek neveseliiga, bet beidzot paardeveeja - nee, nevareeshu pateikt. Nu nevarees nevarees, mees jau ar nevaram atrast Ropazhus, laikam jau nav tik viegli. Tad es prasu - varbuut varat paraadiit kartee kur meees atrodamies tagad. Taa gan laikam prasiit nevajadzeeja, jo neveseliiga atmosfeera atjaunojas vel uz paaris minuuteem liid - nee, nevareeshu pateikt. Nu jaa, karte laikam nav diezko preciiza, un piedevaam liekas ka vieteejaa skaistule nevisai saprot kartes noziimi taapeec es prasu - nu tad pasakat vismaz kaa sauc sho vietu. Bet arii to laikam nevaidzeeja prasiit, jo paardeveeja aciimredzot apmulsa no mana jautaajuma un peec krietna klusuma briizha atbildeeja - nee, nezinaashu pateikt. Atmetushi ceriibas uzzinaat kaa lai nonaak Ropazhos mees jau devaamies prom, kad pie durviim nonaakushus jaukaa buutne muus uzrunaaja peedeejo reiz - Pagaidad nedaudz - pa dienu varot liidz Gaujai aiziet. Shis padoms mums gan daudz nepaliidzeeja, bet pirti mees kautkaa atradaam. Pirts bija tiiri ok, bija 20litri brendija, alus bija, pirts bija un pat izkauties vareeja tiiri draudziibas vaardaa. Bet nu interesantaakais bija shii jaukaa buutne kas liekas bija aizkaveejusies no viduslaikiem vai vismaz no cara laikiem. Kad man kaads prasa kaa lai pie manis nonaak tad es tagad atbildu - 4u stundu gaajumaa no briiviibas piemineklja uz dienvidaustrumiem. |
| Thursday, January 22nd, 2004 | |
| 11:04 pm | Staasts par shoferi Shis ir kaads patiess atgadiens ar vienu manu pazinju kura ampluaa ir autobusa shoferis, tb ar to vinjsh pelna sev iztiku. Nu taatad shis jaukais cilveeks brauc ar autobusu no Vietas kas atrodas aiz bikjernieku mezha(jupis vinju zin kaa to sauc, bet tur ir slimniica) liidz pat centraalai stacijai un protams arii atpakalj. Tajaa vietaa kas atrodas aiz bikjernieku mezha, vinjiem tieshi blakus galapunktam atrodas kautkaada nevisai esteetiska paskata eedniica, vai iespeejams to pat var saukt par kafejniicu, katraa zinjaa to nekaadaa gadijumaa nevar saukt par restoraanu. Nu un taa vienu dienu pirms doties celjaa shis mans paziistamais shoferiits izdomaaja ka vajadzeetu kautko aatri ieest. Izveele shajaa iestaadijumaa diezko liela nebija un mans pazinja tur apeeda kautkaadus salaatus un laikam arii karbonaadiiti. Karbonaadiite staastaa lielu lomu nespeelee, par spiiti tam ka cuuka ir neskjiists dzivnieks. Daudz lielaaku lomu speelee salaati, kuriem svariigs ingridents bija ola. Un olaas kaa juus zinat reizeem mitinaas kautkas liidziigs salmonelozei, vai kaa to tur sauca. Es gan nezinu vai tieshi salmoneloze bija vainiiga vai nee. Bet katraa zinjaa kautkur ap centraalo staciju shoferiitim saaka ljoti gribeeties iziet. Bet nu taa kaa vinjsh vada marshruta autobusu(to lielo sarkano) kuraa kaa par spiiti ir diezgan daudz pasazhieru, tad iziet nebuutu diezko taktiski. Taa vinjsh brauc brauc, un peeksnji saprot ka vinjam tik ljoti vajag iziet ka nevar to vaardos izteikt. Bet taa kaa riigaa nav daudz vietu ielu malaas kur vareetu hmm kaa lai to skaistaak pasaka - nokaartot savas lielaas vajadziibas, tad vinjsh neskatoties uz pasazhieru izbriinu purvciemaa ieshauj vienaa skjeersielinjaa kur autobusam iisti nav paredzeets dotiees un apstaajas blakus savas radinieces maajai. Bet taa kaa nebuutu pieklaajiiigi skriet uz maaaju un nevar pasazhierus atstaat vienus autobusaa ar konduktori, tad shoferiitis pazinjo skalji visiem ka autobuss taalaak neies, tas ir saluuzis, un visi var doties maajaas, konduktoru ieskaitot. Konduktors uzreiz savaac mantinjas un dodas prom. Bet pasazhieru vairaakums paliek seedeet savaas vietaas un kautko gaida. Shoferis velreiz atkaarto - autobuss taalaak neies, shoreiz jau ar zinaamu saapju izteiksmi sejaa. Kaads pasazhieris apjautaajas - un kad autobuss ies? Shoferiits neiztur un diezgan rupji atbild ka shodien nekur neies. Sho pashu jautaajumu gandriiz ikviens pasazhieris uzskata par pienaakumu atkaartot kaapjot aaraa un dodoties prom. Bet nu lai arii shoferiitis vairs necereeja uz glaabshanu, nepagaaja ne pusstunda kad peedeejais pasazhieris ir devies ar kaajaam pakalj izmaniigajam konduktoram, lai atkarotu savu biljetes naudu. Tad shis mans pazinja beidzot var doties pie savas radinieces luugt izmantot atejas pakalpojumus. Tachu tas izraadas nav nemaz tik viegli, jau taisoties iet, shoferiitis juut ka celties kaajaas vinjam vairs nav pa speekam, kaa celsies, taa var sanaakt piestreijaat visu kabiini. Ar saapeem aciis shoferiitis atrauj vaaku valjaa tai kastei kur ir aatrumklokjis un piedirsh to vietu kuru, ja nemaldos, sauca par aatrumkasti. Buutiibaa shis atgadijums nebuutu nekas iipashs, ja tajaa nebuutu tik spilgta individuaalaa paardziivojuma un ciinjas ar sevi. Kad man shii staasta galvenais varonis sho notikumu staastija, es izdziivoju visu sho notikumu vinjam liidzi un iejutos varonja aadaa. |
| Wednesday, January 21st, 2004 | |
| 8:22 pm | Gadijums ar tanti Bronjislavu un onkuli Aleksandru Juus visdriizaak ka nezinat, tomeer to vajadzeetu just. Es personiigi peec tautiibas esmu latgalietis. Un tas ir ljoti svariigi, jo latgalieshi ir ljoti sirsniiga tauta, aspraatiigi un arii ljoti gudri, atskjiriibaa no chiuljiem. Es gan pats latgaliski runaaju ar chiulju akcentu un dzimis esmu Riigaa, bet tas neko daudz nemaina, kaadreiz kad Latgale buus neatkariiga es paarvakshos dziivot uz Reezekni. Bet nu staasts nav par to. Staasts ir par to ka mana tante un onkulis ir latgalieshi. Onkulis gan bija latgalietis, tagad vinjsh ir nomiris. Bet anyway. Latgalieshi, kaa jau es teicu, ir taa kaa itaalji, ljoti juutiigi un ar uguniigu dabu. Nu un tad vienreiz man gadijaas ar vinjiem braukt mashiinaa, ja nemaldos, tad uz laukiem. Tante Bronja( tas ir saiisinaajums no Bronjislava), lai arii vinjai nebija braukshanas tiesiibas, mashiinaa bija stuurmanis un vinja visu laiku deva veertiigus padomus Aleksandram kaa braukt, bez tiem, bez shaubaam vinjam tas nekaadiigi nesanaaktu. "Aljeksandr, Aljeksandr, sorkonais", "Aljeksandr, brauc", "Aljeksandr, Aljeksandr po lobi, tak." Nu un taa mees braucaam. Taa kaa abi mani radinieki bija aiznjemti ar braukshanu, tad es klusi seedeeju aizmuguree un skatijos uz skaisto Latgales dabu. Te peeksnji, no kaadas garaambraucoshas maajas, izskrien kakjis, un tieshi zem ritenjiem, taa ka nokrakskj vien. Skanja bija taada baigi zheeliiga. Bet ko Tante Bronja? "Aljeksandr, tu kachi nuubrauci, stuot!" Aleksandrs apstaajas, skatamies atpakalj, kakjiitis raustas agonijaa. Tante Bronja kaa jau sieviete peec dabas ljoti liidzcietiiga, sauc" Aljeksandr, dabrauc juu, dabrauc juu, lai namuukas" Nu un Aleksandrs dod atpakaljgaitaa un dod kakjiitim coup de grace. Viss jau buutu ljoti jauki un miilji, bet pretii tieshi atradaas pietura kuraa staav chiulju bars, kuri ar glupaam aciim staav un briinaas. Buutu latgalieshi, buutu naakushi paliigaa un dabeigushi to kakjiiti lai nav mashiina jaasmeeree. Kaa man staasta onkulis Stanjislavs no Preiljiem - Ar chiuljiem vispaar mazaak dariishanas vaigot, jo vinji esot skaudiigi, nodeviigi un garlaiciigi. Es kaadreiz lasiju vienu Latgalieshu rakstnieka staastu un vinjsh tur ar apcereeja sho tematu. Es detaljaas vairs neatceros bet doma bija taada - Es aizbraucu pii chiuljim uz viiseibom. A tur taida atmosfaira, ka napateikomi seedeet. Visi taidi miireigi, muz runoo, jautreibas nikaidas. Par politiku tik un veikalim. Nu un tod es izdomoju ka jautreibu vaig uztaiseit, pajeemu, nuukjeeru kachi kas tur zem golda diideleja eediina paliikas un piilaidu jam pii astes ugnji. Kakjeits satruukoos un izroovoos nuu ruukom(kacham ir osi nogi) un iiskreeja uutraa istabaa, i tur nuudega oizkari i galdauts, bet tai sen nabiju smeejiis." Mana vecmaaminja atkal saka ka "prec kuu grib, neprec tikai chiulju rogonu" Ir taada anekdote. Viens deels ilgi neved maajaa sievu. Maate shim neliek miera, vislaik saka ka nevarot sagaidiit. Beidzot vienu dienu paarnaak - "rekur otrodu sev uutru puseiti - Armands juu souc". Maate uzreiz - "Bet jis tachu ir chiuljs" |
| 1:08 pm | Vai tik tu neesi nekrofiils Dzirdot vaardu nekrofiils, visdriizaak juus iedomaasities taadu onkuliiti kursh ar laapstu skraida pa kapiem un draazh mironjus. Protams tas arii ir viens no paveidiem, pie tam ljoti samaitaats un visdriizaak radies saliidzinoshi nesen. Njemot veeraa ka Griekji un arii romieshi savus mironjus nobaaza taalaak no aciim un centaas vinjiem nekjerties daudz klaat, tad diez vai vai tur bija taadi karojoshie nekrofiili daudz. Patiesiibaa nekrofiils ir cilveeks kursh miil(piekjeras) nedziivaam lietaam. Juus jau protams zinat, ka nedziivas lietas ir kautkas gaisstoshs, kas naak un iet un kuraam iisteniibaa nav nekaadas veertiibas, ja tu tici tam, ka nonaaksi kaadreiz pie engjeliishiem uz augshu. Bet piemeeram ljoti ierasti ir redzeets ka daudzi viirieshu kaartas paarstaavji, piemeeram, piekjeras savaam mashiinaam. Runaajas par taam cauraam dienaam. Knibina taas, labo arii tad kad nevaig. Vai juus esat redzeejushi ka kaads no vinjiem kaadreiz tik daudz laika veltiitu savai sievai? Shaadas nekrofiiliskas aizraushanaas var buut ljoti daudz - sievietes biezhi miil apgjeerba gabalus. Siro pa veikaliem un neparko citu nedomaa kaa tikai ieguut kaadu bluuziiti. Taa arii bez shaubaam ir nekrofiilija. Nekrofiilus var arii meegjinaat atskjirt no citiem peec aareejaam paziimeem - nekrofiils parasti ir nemieriigs kad runa nav par vinja miilamo objektu, skataas taalumaa ar trauksmainu skatu, nevar ilgi saglabaat uzmaniibu kautkam vienam, ja tas protams nav VINJA objekts. Nu un tagad padomaajat taa kaartiigi - vai tik juus neeasat nekrofiils? |
| Thursday, January 15th, 2004 | |
| 1:41 am | Atgadijums ar kaiminjiem Tas gan notika jau kaadu laicinju atpakalj. Skjiet ka pirms paaris meeneshiem, bet shovakar iedzerot patiikamu groku, par kura galveno sastaavdalju varu buut pateiciigs onkulim vitjam, atsauca to atminjaa. Nu taatad aaraa bija nesteigsmiigs laiks, kaa parasti, riebiigi spiideeja saule un cilveeki apkaart domaaja ka ir labs laiks( es gan nekad neesmu sapratis kaapeec saulains laiks skaitaas labs. Man tas liekas slikts - spiid aciis saule, ir karsti, degunaa lido puteklji. Labs laiks ir - +19 graadi, apmaacies, veeja nav, briizhiem liist silts lietus. Uudens temperatuura +18) Shaadaas dienaas es parasti aizklaaju logu ar segu, seezhu maajaas, klausos muuziku un eedu, pie reizes seezhot pie kompja vai arii lasot kaadu graamatu. Bet nu taa diena bija viens no biezhajiem iznjeemumiem kad bija jaaiet speeleet futbolu. Nu un es jau leenaam biju saacis to dariit, kad no kaiminju podjezda mani saaka saukt - ei molodoi pacan, njemozhite pamoch? Es skatos - njaa, kaiminju guculju gjimeniite, kaadi cilveeki 15, visa rodnja njemas kautko ap mashiinu. Domaaju jau ka iestumt vajadzees. Es protams cilveeks izpaliidziigs, dodos stumt mashiinu. Bet izraadas nee, - njenuzhna mashinu stumt( vinji taa jociigi runaaja, pa pusei krieviski, pa pusei ukrainiski, pa pusei latviski un man skjiet ka lietuviski un baltkrieviski arii) , esot djadja Vitja no boljnicas atvests, vaigot augshaa uznest paliidzeet. Nu jaa, visi guculju viirieshi laikam devushies kautkur piestraadaat uz svalku, un viens tikai palicis, nav neviena kas veco aazi uznes augshaa. Nu labi, ja jaanes ta jaanes, neies jau cilveeku vilkiem atstaat uz ielas. Paskatos mashiinaa - jaa seezh vecs vecis pliku dirsu un iegjipseetu kaaju, taads nesimpaatisks peec paskata. Bet nu nejau man vinjsh jaaprec. Vaig kreeslu dabuut. A kreesla guculjiem nav - eto zhe nje moderna. Taburete tikai ir. Nu nesam veco iibli ar tabureti augshaa. A tas nemaz nav tik viegli. Apkaart pa kaajaam maisaas mazie guculji un guculju mammas visu laiku komentee un izsaka padomus. Tas buutu mazaakais, pats nepatiikamaakais visaa tajaa neshanaa ir tas ka onkulis Vitja visu laiku saka - serdsom chustvuju, nometiisiet mani zemee, slomaju nogu vtoruju i umru. Itkaa jau tas nekas ka vecis muld, bet es juutu ka daudz netruukst lai veco iibli nejaushi paarmestu paar margaam, jo nemaz nav tik viegli divataa nest tabureti ar vecu aazi. Nu bet kautkaa izdevaas uznest veco augshaa paaraak neapskaadeejot. Es jau taisijos doties prom, kad vecis sauc - ee, pacan, podazhdi, ot kotorij vi kvartiri? Es atbildu no kura es naaku, un tad shis saka - ja vam eto nekogda njepozobudu. Nu man protams sirdii ielija siltums, un es jau taisijos doties uz futbolu, kad otrs neseejs, guculis ap 30 sauc virtuvee - ei bratan, nuzhna robnutj. Izvilka no leduskapja taadu pudeli ar apalju apakshu un dzeerienu balti dulkjainu un ieleeja divas diezgan lielas glaazes, nu un tad es izdzeeru un devos speeleet futbolu. Nu un tad vakar shis jaukais vecteetinsjh uzkuulaas ar taadu pudeli un izstaastija kaa vinjsh pie kurskas esot vaacieshus sitis, un apjautaajaas vai mans vecteevs ar nav to darijis, gandriiz vai pateicu ka vinjsh bija 19 ss diviizijaa, bet tad ieshaavaas praataa ka vitja var neatdot pudeli, un teicu ka vecteevs staljingradaa bijis nu un taa shis staasts arii laimiigi beidzaas. Bet tam tomeer es gribu dot moraali. Zinat senajiem latvieshiem ir taada pasaka par vecvecaakiem kurus ar ragavinjaam ved uz mezhu, lai vilki paeed un nenaak uz maajaam aitas pleest. Nu tad redzat, tas nav vieniigais iemesls kaapeec vinjus ved uz mezhu, ir arii otrs, ljoti svariigs - cilveeks uz vecumu nepaliek gudrs, bet gan dumsh, pie tam kriit uz nerviem un braukaa pa slimniicaam un grib lai vinju neesaa uz piekto staavu un peec tam atpakalj uz slimniicu. nu un moraale tam visam ir taada ka senie cilveeki bija gudraaki nekaa mes domaajam, neraugoties uz to ka vinji saauksteeshanos aarsteeja ieseezhoties aalingjii. |
| Tuesday, January 13th, 2004 | |
| 10:41 pm | Par karjeru Ljoti daudzi cilveeki censhas daudz maaciities, ieliist kaadam dirsaa un dabuut labu darbu un kaapt uz augshu pa karjeras kaapneem un straadaat straadaat straadaat un kljuut turiigam. Shajaa sakaraa man sagribeejaas dot dazhus padomus. Pirmkaart ar darbu neviens bagaats nepaliek. Otrkaart maaciities nav veerts jo iemaaciities var tikai zinaashanas, gudriiba vai nu ir vai nu nav. Un muusdienaas kad ir pieejamas enciklopeedijas un google.com tad zinaashanaam nav paaraak lielas noziimes. Un pieredzi cilveeks ieguust dziivojot nevis maacoties. Pie tam shiis zinaashanas ljoti aatri noveco un taas kuras iemaaca taas tajaa laikaa jau ir kljuvushas novecojushas, bet vinjas tiek pasniegtas kaa iistaa patiesiiba un traucee cilveekam pasham domaat. (pie tam parasti neviens kursh labi maacaas nekljuust iipashi turiigs vai iipashi gjeniaals;) Bet nu tas taa. Galvenais kas ir ljoti apshaubaams ir meerkjis - KAUTKO dziivee sasniegt. Nu ko juus varat sasniegt - ieguut labu darbu? Darbs vispaar nevar buut labs. Ideja ka darbs ir labs radaas franchu revoluucijas laikaa lai proletaarieshiem buutu prieks straadaat. Senie griekji un romieshi algotu darbu uzskatija par peediigo kas ar cilveeku var notikt, tikai vergs var straadaat par samaksu - veedera tiesu. Un juus domaajat ka jums maksaas algu lai juus labi vareetu dziivot? Nee, algu jums maksaa taapeec lai juus nenospraagtu un turpinaatu dariit darbu. Alga nav jums,bet gan darbam. Dziivot straadaajot algotu darbu regulaari juusu dziive ir vegjeteeshana. Bet nu daudzi domaa ka sasniegs kautko iipashu - ljoti daudz naudu, vai arii juus paraadiis pa tv, tb kino:) Vai juus kljuusiet par slavenu dziedaataaju kaa lauris reiniks, vai dievs dod merlins mensons. Padomaajat cik tas ir jauki. Visi uz jums skatas. Bet nelaime ir viena ka tas pienaakas tikai paaris procentiem no visiem iedziivotaajiem un arii nemaz negarantee laimi. Piemeeram Leonardo da vinchi kursh es domaaju juus nenoliegsiet, ljoti daudz ko sasniedza dziivee, beigaas jutaas viilies un bija ljoti nelaimigs ar savu nodziivoto dziivi, juus tachu nedomaajat ka esat speejiigaaki par LDV?:D Nu redz, nevaig censties deelj abstraktaam lietaam, vaig dziivot taa lai patiik. Zinat ir taada anekdote par balto un neegjeri, hmm melno es gribeeju teikt. Gulj niga zem palmas. Garaam iet baltais, saka - ee niga, ko tu slinko, paskaties palmaa banaani aug. Novaaksim, paardosim, dabuusim daudz naudu, brauksim atpuusties. Niga - Ee klau, baltais, kaa tu domaa ko es tagad daru? |
| 10:37 pm | Par klubiem Es ieprieksheejaa teemaa nedaudz piemineeju klubus. Nu tad tas ir tamdeelj ka latvijaa nezin kaapeec visas kafejniicas sauc par klubiem. Vispaar jau klubs ir organizaacija kas saista kopaa cilveekus ar kaadu kopiigu interesi. Piemeeram p geju klubs, virsnieku klubs, cigaaru klubs, dzheza klubs utt. |
| 10:18 pm | tragjiskais nosleegums Iespeejams ka es jau esmu staastijis par cilveeka attieksmi kad vinjsh poshas uz muuzha maajaam. Bet nu es taadaa gadijumaa pastaastiishu velreiz, jo runaat gribas, bet miegs naak un slinkums skatiities ko es esmu agraak te sastaastijis. (miegs naak no alus, alu vispaar ir slikti dzert pa dienu, alum ir daudz sliktas iipashiiibas, samiego galvu, uzpuush veederu, sasmacina elpu, pietuvina tikshanos ar cerberu) Nu taa. Saakshu ar jautaajumu, pat diezgan parastu shajaa pashnaavnieku pashdarbnieku pulcinjaa - kaa juus gribeetu nomirt? Bet nu te nevaig rakstiit dzejoljus un staastiit par visaadiem skaistiem naaves veidiem kaa cilveeks nomirst vaartoties pa zhileteem pliks( tas saucaas kautkaa ljoti prozaiski, bet es pienjemu ka tas ir diezgan saapiigi kad saak rauties kjermenja atkarenaas daljas nost) Te es domaaju taa nopietni. Es piemeeram veeleetos nenomirt. Bet nemanot paariet uz jauko debesu viskija ezeru kur es seezhu laivaa kopaa ar nevainiigaam meiteneem un laivu uz priekshu velk engjeliishi. Aa un uudenspiipe protams. Njaa. Bet nu manu kjermeni es gribu lai aprok, jo kad dedzina saap. Tiesa gan kad Diogeenam vinja skolnieki prasija kur lai liek vinja miesas Diogeens atbildeeja - Atstaajat mezhaa. Skolnieki teica - bet tevi zveeri izvazaas. Diogeens - Nu tad noliekat man blakus nuuju. Skolnieki - bet tu tachu buusi miris, tu nevareesi sevi aizsargaat. Diogeens - Nu tad man arii buus poh kas ar manaam miesaam notiks. Bet nu es taa nedomaaju. Es gribu lai mans mironiitis taaads smuks tiek norakts un visi raud un staasta cik es labs biju. Un virsuu iestaada viitolu un nopljauj smuki zaaliiti un nestaada nekaadas fuckin pukjes. Bet nu muusdienaas jau ir pienjemts liikji vispaar daudz neaiztikt, tas ir gandriiz kaa antiikajaa pasaulee. Bet interesanti bija pienjemts viduslaikos. No saakuma mironjus saaka rakt bazniicaas zem griidas. Nu tagad cilveeki diezko neiet uz bazniicaam, bet nu iedomaajaties ka juus aizejat uz pidaru kafejniicu, tb to ko sheit sauc par klubu(piemeeram pulkvedis) un tur zem griidas tiek aprakti mirushie. Bet nu tas vel nav nekas briesmiigs. Vel jaukaak viduslaikos iztureejaas pret sveeto piishljiem. Dziivoja taads biiskaps Hjuu kaadreiz. Un vinjsh izdomaaja aizbraukt apskatiit sveetaas jaunavas Marijas piishljus uz Normandiju(es gan pienjemu ka tie piishlji nebija jaunavs marijas, bet nu galvenais ka labu gribeeja) Nu un tad shis dveeselju gans ieraudzijis jaunavas miesas(cik jau nu tur bija palicis) jutaas tik apgarots, ka izdomaaja taas samiiljot. Kaartiigi samiiljojis vinjsh izdomaaja ka jaapanjem kautkas liidzi uz savu biiskapiju. Bet nu galiigi neveicaas atlauzt roku nost taapeec beigaas vinjsh ar zobiem atkoda mazu gabalu kaula, tieshi tajaa briidi vinju piekjeera muuki. Bet nu shis neveiklais aksidents netrauceeja Hjuu veelaak kanonizeet par sveeto. Ko es ar to visu gribeeju pateikt - kaadreiz mironiishi bija tepat blakus un nebuut nebuutu arii tik briesmiigi aiziet pasveicinaat uz kapiem savu vecteevu. Tagad tikai no vinjiem tik traki baidaas.Viduslaikos cilveeki nesatraucaas par naaves nesmuko pusi. Un runaajot par pashu nomirshanu, maijiem piemeeram nebija lielaaka prieka ja vinjsh savu dziivi beidz zem nazha un tiek upureets lietus dievam chakam. Taatad es veelos uzzinaat - kaa gribat nomirt juus?:) |
| Wednesday, January 7th, 2004 | |
| 9:30 pm | Shodiena Es nedaudz palasiju ko citi labi cilveeki raksta savaas nezheeliigi aizraujoshajaas dienasgraamataas un ieveeroju, ka vinji apraskta savu ljoti aizraujosho ikdienu. Es protams ar lielu interesi iedziljaanaajos katra indiviida ljoti interesantajaa dienaa - viens te esot aizbraucis uz centru, viena jauka buutne shodien atkal esmu paeedusi. Es jau protams saprotu, ka dazhiem tas ir liels notikums aizbraukt uz centur, ja vinjsh visu laiku dziivo savaa rajonaa un nelien aaraa, un vienam otram droshi vien nesanaak paeest ja vinjsh dziivo libeerijaa. Bet nu es pienjemu ka sheit ir veelme liidzinaaties Laurim Reinikam un cereet ka kaadam ljoti interesees ko tu dari maajaas:) Tas ir tikai ljoti apsveicami ka ir kaads kam liidzinaaties. Tad nu es ar shodien pastaastiishu ko es izdariju. No riita es pamodos. Parasti es mostos veelu, bet shodien shaadu taadu iemeslu deelj es to izdariju jau 9:30, peec tam es aizbraucu uz centru, un liidz diviem gaidiju kad vareeshu kautko izdariit svariigu, peec tam es to izdariju, peec tam aizgaaju uz habibi un uzpiipeeju uudenspiipi. Ak jaa, es arii apeedu vistas girosu. Tad es aizbraucu maajaas. Un tagad es sheit seezhu. Un vispaar taisos eest. Ja buus noskanjojums, ieposteeshu ka eju eest. Hmm peec shaada apraksta parasti visi raksta kaads vinjiem dranjkjiigs noskanjojums, vai vel kaadas dveeseliskas probleemas. Man laikam nav, kad buus uzrakstiishu. Ar siltiem sveicieniem no Telavivas Namtar |
| Tuesday, January 6th, 2004 | |
| 7:55 pm | Vai juus zinat kaapeec jums ir depresija? Juus domaajat ka vaig iet pie psihologa vai arii iestaaties kristieshu kopienaa, jo sirdii ir tukshums vai tieshi otraadaak taa ir piedirsta. Bet redzat patiesiibaa iemesls depresijai ir cits un risinaajums arii. Depresijas un neapmierinaatiibas pamataa ir kultuura. Jo lai cik tas diivaini arii nebuutu mees visi esam tikai lopinji. Protams tam negribas ticeet, jo mees te runaajam un domaajam un vel ar visaadaam mulkjiibaam nodarbojamies, bet tieshi tas arii ir visa ljaunuma pamataa. Muusu iistenais aicinaajums nav tik sarezgjiits kaa liekas - Ieraugam maatiiiti ar ko labi turpinaat sugu, jo plati gurni ar kuriem var radiit veseliigus peecnaaceejus, ievelkam savaa alaa, radam peecnaaceejus. Sagribas eest, panjemam rungu, aizejam pie kaiminja, atnjemam ledusskapi. Sagribas guleet, sadauzam modinaataajpulksteni un guljam kameer apniik. Taads ir aicinaajums. Visi paareejie dziivnieki ciitiigi dziivo tikai deelj shiem aicinaajumiem. Vai juus esat redzeejushi depresiivu suni? Kursh nenokaa ir skumiigs un domaa par pashnaaviibu? Vai arii kakji kuru briesmiigi satrauktu eksistenciaali jautaajumi. Nu redzat un visas nelaimes pamataa ir maaksliigi radusies kultuura, veertiibas, kas ir pretrunaa ar muusu patiesajiem aicinaajumiem. Zemapzinjaa tu gribeetu nosist kaiminju un atnjemt vinja sievu, bet tevi moka sajuuta ka tas nav labi un tu esi nepilnveertiigs, un galvenais ka tas viss notiek zemapzinjaa un biezhi tu pat depresijas iisto iemeslu nejuuti. Taapeec parasti depresija nemoka kad tu esi iemiileejies, jo tad kjermenis ir iedomaajies ka nu tik saaksies beernu atrazhoshana. TAATAD, visu nelaimju pamataa ir abstraktaa domaashana, ar kuras paliidziibu cilveeks ir radijis kultuuru. Risinaajums ir tikai viens - mazaak domaasi, laimiigaaks buusi. Un ja labi paskataas, tad redzeesiet ka vairaak ir laimiigu idiotu nekaa laimiigu gudru cilveeku(kautgan gudru cilveeku vispaar nav daudz, jo cilveeks vispaar peec savas buutiibas nav diezko gudrs:) |
| 12:15 pm | Brokastis Nu taa. Eest gribas, bet nav ko. Te ir ljoti laba iespeeja likt lietaa vienu ljoti garshiigu piraatu recepti no 17.gs. Njemam vienu jostu vai arii aadu kas staav pie sienas vai uz griidas. Ja ir spalvaina aada, tad ejam pie upes, pameerceejam 3 stundas un tad ar akmeni nodauzam nost spalvas. Tad njemam aadu vai jostu, sagriezham mazos gabalos ko viegli mutee likt un liekam uz karstiem akmenjiem, klaat piekaisam garshvielas peec patikshanas. Peec 3 min eediens gatavs un var saakt zeleet. Njemat veeraa ka aadaa ir daudz vitamiinu itseviskji tas kas no saules naak, aizmirsaas kaads tur bij burts un arii paeest var, pie tam ljoti garshiigi un ariidzan leeti. |
| Sunday, January 4th, 2004 | |
| 1:43 pm | Ak jel kaut juus kljuutu gudraaki un ieksh to augst gudriib kaaraaki Vai juus zinet kaa englanderi un citi europieri vareej tik aplam lielas valstjis kaa azia un afrika pakljaut? Tas tik taapeec ka engljanderi un olanderi kaa ariidzen spanieri un Shpranchi ir kaari uz ziniib un visus morus un azianerus un pat ziiniizerus ar liel gudriib veic. Uz ko muusu ljautinjiem nav vel taa kaare tik liel kaa uz kuutrum un uz dzershan. Bet es tice ka ar tik tumshe viet kaa kurzeme reiz naaks taa diev sveetiib un gaism un cilveeks varees savam kungam jo labaaki kalpot un dieva taa kung vaard nest pa to plash pasaul. Tas galven liet kas jazin ir taas ka uz saules ar dzivo pulk daudz cilveek jo juus tak neticeest ka dieve ir radijis tik lielu dziivokl tik delj tam ka tur uguns un zeevel smirdeet vislaike, bet tik delj tam lai tur dziivot miilje draudze kas slavee taa kung vaard. Otre liete prieksh man miilje zemniek dveesel - Ieksh to Aafrike dziivo pasaul liels dziivnieks Elevants, kursh tas lielaaks no visiem ieksh pasaul ir. Taads lops ir loti resns un gruuts. Elevanta ienaidnieks ir viens cits resns un nejauks lops Rinoceros saukts, ar liiku asu ragu ar ko vinjsh elevantam veederu paargriezh. Nu jau es te staastijis vairaak kaa jums taa saprashen un speek klausiit. Btv, to es nesaku bet gan vecais Stenders |
| Wednesday, December 31st, 2003 | |
| 11:18 am | Svineet vai nesvineet jauno gadu Tikko pamodos un nevaru izdomaat vai vaig shodien priecaaties par godu jaunajam gadam vai nevaig. Itkaa galiigi negribas. Pirmkaart jau saap abas kaajas kuras vakar futbolu speeleejot krampji saraava, bet nu tas jau mazaakais, nedzer jau ar kaajaam. Bet lielaakais ir tas ka jaapsver ir taadas iespeejas - vareetu palikt maajaas, pieesties kaartiigi un iet guleet:) Otra iespeeja izteereet dafiga naudas, sadzerties, saeesties, uztaisiit ugunjoshanu, atraut roku ar rakjeti, pavadiit 3 stundas slimniicaa, tad dzert shampanieti un saeesties mandariinus. Man kautkaa jaunais gads nekad diezko nav paticis, bet shodien pa logu vinjsh vairaak izskataas peec lieldienaam un tas vinjam piedod vel vairaak plusinjus klaat. Es iisti neatceros kaada velna peec jauno gadu svin tieshi tagad, gan jau tur vecais gregors ir nedaudz vainiings un kalendaaru reforma, bet katraa zinjaa tam nav nekaada sakara ar jeezu, taa ka man, kaa ljoti ticiigam cilveekam shodien nav nekaada liela iemesla priecaaties un nodarboties ar netikliibaam. |
| Monday, December 29th, 2003 | |
| 1:12 pm | Iisti gan neatceros Bet man skjiet ka es vakar pazheelojos par to ka esmu naaviigi saslimis ar kautkaadu meeri. Nu shodien es esmu vesels, un es jums varu pastaastiit recepti:) Vakar vakaraa panjeemu 3iis kjiploku daivas milziigas, un apeedu, taa kaa vinjas nav diezko garshiigas, tad es uzkodu virsuu maizi. Peec tam es ievaariju teeju, nevis taadu garshiigumam(kautgan vinja bij garshiiga) bet gan taadu kur viskautkas veseliigs iekshaa - rums nedaudz, kumeliishu teeja, liepziedu teeja, piparmeetru teeja(visas pashaudzeetas:) un medus protams. Tad es iekurinaaju vaska sveciiti, lai aizgainjaatu ljaunos garus un izdzeeru teeju. Nu un shoriit es jau esmu vesels un taisos apeest cuukas cepeti, par kuru vakar pat negribeejaas domaat. |
| Sunday, December 28th, 2003 | |
| 11:27 pm | Ziemassveetki Ja kaadam ir ko pateikt par shiem jaukajiem gjimeniskajiem sveetkiem, kuros mees sanjemam daudz jaukas daavaninjas, tad luudzu pasakat, un es pastaastiishu kaapeec vinjsh ir idiots:D Aa un vel, varbuut kaads var pateikt ko vareetu dariit jaungadaa, ja negribas redzeet daudz cilveekus, jo pietiek jau ka ar sevi daudz jaakontakteejas, un taa kaa es jau esmu nepatiikams radijums, tad es varu iedomaaties kas buus ja taadu buus daudz, varbuut ir kaada smuka meiteniite kura grib mani uzaicinaat uz savaam maajaam uztaisiit kautko garshiigu, sagaadaat labu muuziku, un var pat nedaudz alkoholu, tikai ne viinu, viins ir skaabs un maitaa veseliibu. Alu arii nevaig. No alus naak miegs. Nu tad ja taada uzrodas, tad varat droshi sheit iepostot, un iedot linku uz savu bildi. |
| 11:24 pm | Nu taa Esmu slims. Vakar meegjinaaju profilakses peec lietot viskiju, snjabi, alu, kalvadosu un rumu, jo gripa itkaa naakot. Bet nezkapeec man taada aizdoma ka kautkaads triperis ir iemeties tomeer. Jo man skjiet ka no pagjiraam nav temperatuuras. Taa kaa pirmaa metode nepaliidzeeja tad nevar iisti saprast ar kaadu aarstnieciibas veidu turpinaat. VArbuut te ir kaads kursh aarstee peec fotograafijas? Vareetu kaadu latinju iemest, ja es riit buutu vesels. Itkaa jau nahrena riit veselam buut, bet no otras puses tagad pat jaastraadaa nav, taapeec nahrena slimot. |
| Friday, November 28th, 2003 | |
| 1:19 pm | Veseliigs dziives veids Nu taa, maaciishu juus arii kaa nodziivot 100 gadus kaa to jau paraadija muusu miiljais rabiins Natans Barkans. Taatad, pirmkaart mostamies 1130, tieshi kaa es shodien. Njemam, ievaaram stipru melnu teeju, piemetam klaat medu un nedaudz upenju sulu. Un nedaudz cukuru, 3 karotiites. Daudz nevar, jo cukurs ir baltaa naave, bet mazaas devaas nokauj gripas baciljus. Tad njemam rumu, saucas kapteinis morgans, tiiri ok ir arii vecais kapteinis un pielejam tik cik nav zheel. Tad visu samaisam. Ljaujam lai 3 min iestaajas un tad nosmeljam kjeskas. Tad uztaisam veseliibas maiziites - njemam ukrainju spekji, njemam 2us skaistus kjiplokus. Panjemam rupmaizi, uzliekam sagrieztus kjiplokus, uzliekam spekji un eedam, un uzdzeram groku. Shaadu pat metodi ilgai dziivoshanai izmantoja Jamaikas gubernators, piraats, Dzjons Morgans, kursh nomira 54 gadu vecumaa no paarmeeriigas alkohola lietoshanas. Nu taa, un tagad varam iet kurinaat piipi. |