Klausoties Sastrēgumstundu, iekarsu.
Ar F ļoti apzināti izlēmām neprecēties un, šeku reku, esam kopā jau septiņus gadus. A rekur Parādnieks saka, ka šitā darīties nav labi - satiec cilvēku, ir ļubestība, preci nost, ražo bērnus un tad, kad saproti, ka nav īstais, šķiries un preci nost nākamo, ražo bērnus un tad, kad saproti, ka nav īstais, šķiries un preci nost... nu, jūs sapratāt.
Skumji, ar šo pašu attieksmi sastapos ģimenes psiholoģijas lekcijā, kurā pasniedzēja uz jautājumiem par šo jomu, atbildēja, ka enerģētiski jau ir labāk, ja bērns piedzimst laulāto ģimenē.
Principā šobrīd valstij mūsu ilgstošās attiecības un kopdzīve ir mazāk nozīmīgi nekā Annas un Pētera trīs mēnešus ilgā laulība pēc divu nedēļu pazīšanās. Tāpēc būs vienkārši jāiet, jāņem un jālaulājas, lai tiesā gluži likumīgi varētu neliecināt pret F.
Tā ir tāda dabiskā, bioloģiskā laulība, ar kuru salīdzinājumā precības tāda formāla nošķaudīšanās vien ir.
Es saprastu, ka baidās taisīt bērnus, bet precēties?
Papildus... Genofonda pavairošana nav vienīgā vai nepieciešamākā pasaules un attiecību vērtība.