ir šādas tādas lietas,kas manā apziņā reiz iesēdušās un dzīvo patstāvīgu dzīvi.
kā piemēram, bērnībā dzirdētais,ka Latvijas laikos viss bija tikai labi , vai, neznokurienes nākušais, ka Kuzņecova porcelāns ir smalki.
nu, ok, vien servīze man ir tāda,ka gribētos tām rozā puķītēm piesieties, kaut citi aitemi ir visnotaļ acej tīkami.
šito ar pavisam drošu roku lidināju miskastē, pat nezinu,kāda zinātkāre lika pagriezt dupsi uz augšu....
es pat nezinu,no kura gala šausmināties - par formu,krāsām, jeb mēģināt saprast pielietojumu?
kā piemēram, bērnībā dzirdētais,ka Latvijas laikos viss bija tikai labi , vai, neznokurienes nākušais, ka Kuzņecova porcelāns ir smalki.
nu, ok, vien servīze man ir tāda,ka gribētos tām rozā puķītēm piesieties, kaut citi aitemi ir visnotaļ acej tīkami.
šito ar pavisam drošu roku lidināju miskastē, pat nezinu,kāda zinātkāre lika pagriezt dupsi uz augšu....
es pat nezinu,no kura gala šausmināties - par formu,krāsām, jeb mēģināt saprast pielietojumu?
par oltrauku es ar domāju, bet kam tad viņam tas čupčiks ar caurumu? pie sienas likt vai??
bet - katram laikam savas gaumes un stili - lai cik jams nebūtu: savu vietu manā plauktā jamam nesanāca un negribējās atrast......
pirms izmet to Kuzņecova porcelānu misenē - varbūt atrādi jamo kādam atntikvariātam, vai uzdāvini, kaut tepat Cibā, kam interesē - šobrīd Vintage iet uz urrā ;) un daudziem tuva un mīļa...
katrā ziņā - tas viss ir labāk, kā pie rajona miskastēm nolikt :)