esmu ļoti lepna,ka nesacepos pavisam un galīgi diskusijā par elektrību pie ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
rasbainieks
un ka es pat nemaz neapvainojos uzsirdna par to,ka iš nemīl suņus un
pat nemetos stāstīt,kādi viņi ir mīļi un pūkaini. nu,vismaz manējais.
bet tagad man ir nopietna diskusija ar sevi par to,cik toleranta es spēju būt attiecībā uz bezgaumīgiem priekšmetiem.
rasbainieksun ka es pat nemaz neapvainojos uz
sirdna par to,ka iš nemīl suņus un
pat nemetos stāstīt,kādi viņi ir mīļi un pūkaini. nu,vismaz manējais.bet tagad man ir nopietna diskusija ar sevi par to,cik toleranta es spēju būt attiecībā uz bezgaumīgiem priekšmetiem.
kolēģis aizgāja atvaļinājumā un sakarā ar vaļeras dienu atstiepa
tādu.... objektu. tākā rozā podiņš, apzīmēts, tad zaļš koka kāts ar
lapu,kurai "mākslinieciski" iezīmēts dzīslojums , un tam galā hellokitī
atgādinošs par puķi domāts rozā objekts, uz kura vēl atsperē tirinās
dzeltens tauriņš. ā un rozā podiņā ir zaļa dzijas zālīte.
karoče kautkas mega atbaidošs.
bet dilemma ir tur,ka kolēģis jau to labu gribēdams.
lai ko te cepas vai
necepas par visādiem pļeperendumiem, tas nu ir fakts,ka
tās mentalitātes vīrieši biežāk aizdomājas par
mēģinājumiem iepriecināt kolēģi dažādos svētkos. par izpildījumu gan
atturēšos izteikties.
bet ja es varu priecāties un turēt uz galda dziš/vārd-dienas puķes,kas
visumā man nešķiet ...khm...... nu, vienvārdsakot, es gribu izmest šo
objektu ārā un ātri, jo mani tas vibrējošais taurenis tracina, bet man
šķiet ka tas varētu aizskart kolēģa labākās jūtas.
fuu, palika vieglāk to visu izsakot.