rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Iedvesmojoties no Bārbalas aptaujas, saņēmos un apsegloju bērīti noslaucīju putekļus no sēdekļa un izlaidu līkumiņu.

Baigi grūti bija. Pagājušogad, kad sāku braukāties, tomēr ik pa laikam ritenis tika izmantots, tagad, kad nekur neeju, nekur arī nebraucu (wtf teikums)

Nolēmu sevi nemocīt vairāk kā 11km+2km atrullēties.

Velo bikses, ko pag vasar nopirku, kad biju jau biš taukus nobraukusi, tagad, protams, neder (vēl), bet laikam ceļgali visvairāk īdēja.

Nepalieku jaunāka laikam, lai cik dīvaini tas nebūtu
  • varbūt pa ziemu riepas nedaudz nolaidušas gaisu? zem 4ām atmosfērām ir grūtāk braukt.
    • o, jāpaskatās, vispār neiedomājos par riepām
      • arī! Atceros, ka pirmo ziemu nobraucu ar riepu, kam vairāk par 1,5 atmosfēru nevarēja uzpumpēt (tur bija izplīsiss tas kordes slānisu n pumpējot vairāk kamera līda laukā un varēja pārplīst.
        Pa ziemu jau labi - piepļekst tāda pusmīksta riepa pie ledus un nekas ekur neslīd. Un tad es pavasarī nomainīju riepu un uzpumpēju tā - normāli, cik vajag. zini - bija sajūta, ka tas velo pats ripo uz priekšu, iepretim tai ziemas sajūtai, kad notiek cīņa ar to velo par katru nobraukto metru :D
        Nu un tad jau, protams, celīšiem arī slodze ir kudiš lielāka nekā vajadzētu..
Powered by Sviesta Ciba