rūsganais sprakšķis

nolēmu, ka visjēdzīgāk taču pierakstīt pašai savā cibā ar tagu, nevis gadiem mēģināt actually ieinteresēt cilvēkus feisbukā vai pasdies personiski dzīvē



Vakar.
dzirdu, strazds paniko, paskatos pa logu - šī uzlaidusies uz strazdu būra jumta, blenž iekšā (sīkie izšķīlās pirmajā būrī brīvdienās). Paklopēju pa logu, pārlaižas uz blakus koka būri. Paveru logu, mēģinu izveikt pārrunas, ignore.

Izeju ārā, saku, klau, nu mēs savus strazdus neaiztiekam, davaj, iedošu tev sauso barību. Eju uz dārzu uzbērt, vēro. Nāku atpakaļ, aizlaižas apskatīties, kas tur ir, bet tikko esmu durvis aizvērusi, ir atpakaļ plūmē.

(Javna izskatās, ka lētā kaķu barība no Depo nevienam negaršo. Nu, sorry, ir karantīna, suņu sacenes nenotiek, krupis nevar vinnēt Royal Canin (un par to jau arī viebās reizēm agrāk).
Tirgū suņiem gaļu panikā sapirkos marta vidū, vēl nav cauri, tauki gan ir cauri (cūku tauki 0,3-0,5 eur/kg, acīmredzot uz tiem arī visi izlaidušies, ka sauso neēd, pagājušovasar strazdi spēja nokopt vienā setā)

tātad, šī apsēdusies zarā pret logu un pielien - uzbužina spalvas un murrā. skaidrs, ka pret to man nav rakstura, aizgāju, nogriezu gabalu no sava pusdienu vistas cepeša.