rūsganais sprakšķis

ļoti nīgra bāba

rūsganais sprakšķis

ļoti nīgra bāba

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
esmu šorīt es.

tagad es žēlošos.

pirmkārt, pa nakti pamodos,jo tā pļocka uz galvas spieda ausi.
otrkārt, tie mani sasodītie mati atkal izdomājuši tiepties - zin,ar vienu šitādu nakti nekas nebūs - krāsa ir tāda nenosakāmi lazduriekstīgi oranžīga, bet bitītmatos,es gribu savu sarkanlillā un tas nozīmē,ka būs jākrāso vēl n reizes,lai šiem aizietu kasikas.
treškārt, no rīta ,skrienot ārā no mājas, atcerējos,ka vakar uzrāvu pusmētelim oderi , bet tā kā mugurā bija kleita, nekas cits neatlika kā vilkt garo mēteli,kurš ir fuipē un kāds vēl piešuvis to jenotu ap kaklu, nu,kas var būt smieklīgāks par garo mēteli ar kažokādas apkakli šāāādāāā decembrī
ceturtkārt, palikušas trīs dienas savest kārtībā kaudzi lietu ,bet vēlme strādāt tā arī nav radusies.
piektkārt, esmu izsalkusi un beidzas cigaretes, bet ar trešajā punktā minēto mēteli,man nav vēlēšanās nekur iet.
sestkārt, septiņkārt un astoņkārt es vēl izdomāšu.
  • A kāpēc nekrāso ar ķīmisko? Vai tad henna arī nečakarē matus (un garastāvokli)?
    • nea, henna ir nenormāli veselīga, tāpēc arī pārtraucu krāsot pirms 2gadi,jo manus čirkainos matus izstiepa gandrīz taisnus,bet mans frizieris burtiski čurā biksēs aiz sajūsmas, cik skaists tonis un cik spīdīgi.
      eskperimentēt ar ķīmisko bail,jo mans kušķis neadkevāti reaģē uz tādām lietām..
      • A tā henna labāk turas matos vai arī - skalojas ārā un ātri paliek nespodrs tas tonis?
        • nemācēšu salīdzināt ar ķīmisko krāsu,jo tikai vienreiz mēģināju, i tad no "intense red" dabūju melnus ,kas nomazgājās nepilna mēneša laikā. tad,kad es hennojos,tad darīju to reizi mēnesī vai divos, man pašai par sevi ir kastaņbrūni, līdz ar to nekas baisi acīs neduras,ka nopluktu, vnk piesātinātāks tonis un spīdīgāki mati.
          reiz pazinu vienu "latviešu pelēko" kas ar hennu dabūju fantastiski ugunīgi sarkanu toni. tādu man gribētos, bet iepriekš neizbalinot, nemūžam nedabūšu.
          • Kādreiz krāsoju ar ķīmisko sarkanus (man ir tādi vai nu pelēcīgi vai zeltaini, atkarībā no apgaismojuma), bet nu beigbeigās jau kādus 6 gadus dzīvoju ar dabistiskajiem. Izskatās veselīgi, nauda arī ietaupās un pašai arī tas dabas mātes dotais tonis beigās iepatikās.
            • nujā, smagākais laikam ir tas ataudzēšanas posms,kad savējie pie saknēm izskatās diktam pelēki pret galiem un tā kā man gali beidzas aiz jostasvietas, tad nav iekšā uz tādu saņemšanos tomēr....
              lai gan,ja šobrīd varētu pagriezt atpakaļ, nebūtu sākusi vispār krāsot,jā.
Powered by Sviesta Ciba