rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
aaaargh, stulbais wolts, kas tas ir, ka nav nekāda normāla ēdiena, kebabi un burgeri, like, really?

man ir trīceklis, un man vajag ēst, tagad

runāt pa telefonu jau ir briesmīgi, mītiņš tīmos ar 4 cilvēkiem ir vēl briesmīgāk, es esmu nosvīdusi slapja
nesaprotu, kā cilvēki to var diendienā darīt.


varētu iziet pastaigāties, bet es labi zinu, ka nebeigšu tricināties, kamēr nebūšu nosūtījusi visu,ko prasīja.

hate hate hate hate hate
  • jo es ienīstu telefonu. man zvanu sadaļā ir vīrs, māte, ex un dpd kurjers, es vnk nezvanu, vispār.

    un spāņu angļu valoda un tas, ka signāls pienāk ar nelielu nobīdi tomēr, un es nesaprotu, kurš no 4 tai galā tagad jautā, un es runāju, runāju, un neredzu sejas, nesaprotu, mani saprot, manai domai seko, vai man vispār ir doma, jo es gandrīz nogulēju to mītiņu un vispār nezināju, ko no manis gribēs, un jo vairāk es runāju, jo vairāk saprotu, cik sviestains tas process no malas izklausās, fui, zosāda vēlarvien metas
    es baisi sūdīgi uztveru ar ausīm. man vajag lasīt, lai saprastu.
    • Uj, pa telefonu ir žesķ.
      Neesi mēģinājusi caur pc slēgties teams? Tad vismaz redz, kurš runā. Man vispār kompī kkā labāk patīk. Telefonu es ar ne pārāk, pusi skaņas kaut kas noēd.
      Tad saprotu muguras slapjumu...
      • redzi, es pat cibā izteikties nemāku, kurtad vēl runātiski

        man darba aprīkojumam nav miķis, par kameru nerunājot, es pieslēdzots tīmos no telefona, kur runāju, un kompī arī, tad varu šērot
        bet spāņi šodien visi pieslēdzās hvz kā kopā, citreiz es arī esmu redzējusi, kurš runā. te laikam vietā teiciens, ka darbs dara darītāju. jo retāk, jo stresaināk. bet es negribu trrrrkš vispār!
Powered by Sviesta Ciba