aaaargh, stulbais wolts, kas tas ir, ka nav nekāda normāla ēdiena, kebabi un burgeri, like, really?
man ir trīceklis, un man vajag ēst, tagad
runāt pa telefonu jau ir briesmīgi, mītiņš tīmos ar 4 cilvēkiem ir vēl briesmīgāk, es esmu nosvīdusi slapja
nesaprotu, kā cilvēki to var diendienā darīt.
varētu iziet pastaigāties, bet es labi zinu, ka nebeigšu tricināties, kamēr nebūšu nosūtījusi visu,ko prasīja.
hate hate hate hate hate
man ir trīceklis, un man vajag ēst, tagad
runāt pa telefonu jau ir briesmīgi, mītiņš tīmos ar 4 cilvēkiem ir vēl briesmīgāk, es esmu nosvīdusi slapja
nesaprotu, kā cilvēki to var diendienā darīt.
varētu iziet pastaigāties, bet es labi zinu, ka nebeigšu tricināties, kamēr nebūšu nosūtījusi visu,ko prasīja.
hate hate hate hate hate
Masēja Tevi?
un spāņu angļu valoda un tas, ka signāls pienāk ar nelielu nobīdi tomēr, un es nesaprotu, kurš no 4 tai galā tagad jautā, un es runāju, runāju, un neredzu sejas, nesaprotu, mani saprot, manai domai seko, vai man vispār ir doma, jo es gandrīz nogulēju to mītiņu un vispār nezināju, ko no manis gribēs, un jo vairāk es runāju, jo vairāk saprotu, cik sviestains tas process no malas izklausās, fui, zosāda vēlarvien metas
es baisi sūdīgi uztveru ar ausīm. man vajag lasīt, lai saprastu.
Neesi mēģinājusi caur pc slēgties teams? Tad vismaz redz, kurš runā. Man vispār kompī kkā labāk patīk. Telefonu es ar ne pārāk, pusi skaņas kaut kas noēd.
Tad saprotu muguras slapjumu...
man darba aprīkojumam nav miķis, par kameru nerunājot, es pieslēdzots tīmos no telefona, kur runāju, un kompī arī, tad varu šērot
bet spāņi šodien visi pieslēdzās hvz kā kopā, citreiz es arī esmu redzējusi, kurš runā. te laikam vietā teiciens, ka darbs dara darītāju. jo retāk, jo stresaināk. bet es negribu trrrrkš vispār!