![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
vīrs staigā kā negaisa mākonis, zibeņus sperdams
skaidrs ir tikai tas,ka es noteikti pie kautkā esmu vainīga, ja ne es, tad toč mani suņi. vai kaķis. bet drīzāk jau es
noskaidroju,ka nevar atrast objektu x
lēnām, staigājot pakaļ, izvelku,ka ir meklēts mājā, šķūnī un katla telpā nevar būt
kad trešo reizi jautāju, VAI TIEŠĀM nevarētu būt "tur",paņemu atslēgas, aizeju, atrodu objektu x
saku ommm un iedomājos,ka tas ir smieklīgi.
pavisam noteikti,ka ir vīri,kam ir dranķīgākas rakstura iezīmes.
bet nu
skaidrs ir tikai tas,ka es noteikti pie kautkā esmu vainīga, ja ne es, tad toč mani suņi. vai kaķis. bet drīzāk jau es
noskaidroju,ka nevar atrast objektu x
lēnām, staigājot pakaļ, izvelku,ka ir meklēts mājā, šķūnī un katla telpā nevar būt
kad trešo reizi jautāju, VAI TIEŠĀM nevarētu būt "tur",paņemu atslēgas, aizeju, atrodu objektu x
saku ommm un iedomājos,ka tas ir smieklīgi.
pavisam noteikti,ka ir vīri,kam ir dranķīgākas rakstura iezīmes.
bet nu
mans patēvs dažreiz ir samērā pikti jautājis mammai, kur viņa bise vai skrotis, piemēram, lai gan visām iesaistītajām pusēm ir skaidrs, ka viņa nav pirkstu tām piedūrusi. un viņa, protams, atrdod uz skaitli trīs.