rūsganais sprakšķis

un vēl

mufs

12/20/11 12:25 am

saistībā ar pēdējās dienās lasīto gānīšanos par Blue Valentine un Goslingu, nolēmu noskatīties.

cilvēkiem,kas uz dzīvi skatās tik pesimistiski kā es, nevajag skatīties šādas filmas. nepatīkamo izjūtu ziņā, šī ieņem vietu pēc Revolutionary road.

kā cilvēkiem izdodas sagabāt to skaisto,kas ir sākumā?
tas man atgādināja - nesen sēdēju alfas rimčikā uz palodzes un skatījos uz kasēm, uz cilvēkiem. tik šaušalīgi daudz neapmierinātu, aizkaitinātu cilvēku. redzi- pāris, ar bērniem. un nejūti ne mazāko saikni, sieva burkšķ uz vīru, vīrs ņurd atpakaļ.

nē, man to nevajag.

• Tags:
  cilvēki, kino

• 14 comments
• Leave a comment

• kini

  12/20/11 09:07 am

  

  vēl joprojām stāv skatāmo liste, jo vislaik nevaru saņemties dēļ tā bēdīguma, kas, šķiet, tur ir.

  • Reply
  • Thread

  • mufs

    12/20/11 03:04 pm

    

    tas pat nav bēdīgi. tas ir nepatīkami- skatīties uz citu netīro veļu. izjust to bezspēcības sajūtu,kas pārņem trulā strīdā par sīkumiem,aiz kuriem sen aizmirsies tas,kas cilvēkus vienoja...
    

    • Reply
    • Parent
    • Thread

    • kini

      12/20/11 08:10 pm

      

      nav jau forši, bet es to uztveru daļēji kā vizuālo uzskates materiālu, kas palīdz kārtējo reizi uz to paskatīties no malas, lai izanalizētu raksturīgāko un dotu info prātam, kas pašam tajā situācijā esot, savelk kopā galus un baksta emociju flangam, ka, come on, šitas ir stulbi, šito mēs esam redzējuši no visām pusēm un moš pamēģinam citādāk.

      • Reply
      • Parent