rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
vakar tāpat kā vēl daži no cibas biju uz Pēru Gintu, to,kas dejoja.

lai arī vizuāli bija skaisti, troļļi kā konfektes un tā,mani emocionāli necik nepakustināja. atzīšos, balets nav opera, tas mani vietās aiztiek ļoti reti, Eifmana Čaikovskis laikam vienīgais to izdarīja pavisam.
ja reiz koris piedziedāja karaļa alai, tad kāpēc nevarēja Solveigas dziesmu? nu,tas pie aiztikšanas vietās.
vēl arī esmu sabojājusi ausis darbā pārāk skaļi klausoties muzīku,lai nedzirdētu kolēģus, orķestris bedrē spēlēja dikti klusi,salīdzinoši,haha

mājupceļā strīdējos ar baleta ekspertiem mātes un vīra personā,kas apgalvoja,ka esot bijis traki nesinhroni,kamēr es uzstāju,ka TIK nesinhroni nevienu nelaistu uz skatuves , ja tā nebūtu plānots. taisnību gan mums neviens nepateiks laikam.

tagad līdz aprīlim man sapirktas biļetes apmēram reizi nedēļā. man liekas,ka man vajag kādu jaunu kleitu.
  • mani arī kaitināja, ka nebija tik sinhroni kā sinhronajā peldēšanā, bet then again, droši vien ja cilvēks strādā par dejotāju barā, tad viņam maksā maz un vajag papildus strādāt par baristu vai tmldz, neatliek laika trenēties līdz asinīm, lai manās smadzenēs izraisītu ķīmisku labsajūtu no sinhronitātes vērošanas
    • mani nekaitināja. nu,jo es tiešām biju pārliecināta,ka tā jābūt, modernais balets tomēr zinvaizin :D
Powered by Sviesta Ciba