![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
tas ir kautkāds absurds, cik viegli manas smadzenes pakļaujas visādām gākas baismām.
šonakt viņas nolēma apspēlēt neseno džima ierakstu. sapnī redzēju,ka sēžu tumšā istabā un vārā loga atspīdumā iezīmējas bērna stāvs ar tādu jocīgu seju. un man ir bail,es gribu kliegt, bet nevaru, galvā skan dažādie ieteikumi nebaidīties un runāt ar to spoku, bet skaņa nenāk pār lūpām, un tas stāvs man tuvojas,kā to rāda šausmu filmās (da labi,es nevienu īstu šausmu filmu neesmu redzējusi,man ir bail no parastiem trilleriem)
pamodos ar no mutes ārā lecošu sirdi
tādas baidīšanās ir kopš pašas bērnības. pēc tam,kad redzēju Pērtiķu planētu, es gandrīz gadu baidījos (like,kas tur vispār ir briesmīgs,jūs teiksiet, bet tā bija
izskatās,ka no šitā nekad nepieaugšu.
šonakt viņas nolēma apspēlēt neseno džima ierakstu. sapnī redzēju,ka sēžu tumšā istabā un vārā loga atspīdumā iezīmējas bērna stāvs ar tādu jocīgu seju. un man ir bail,es gribu kliegt, bet nevaru, galvā skan dažādie ieteikumi nebaidīties un runāt ar to spoku, bet skaņa nenāk pār lūpām, un tas stāvs man tuvojas,kā to rāda šausmu filmās (da labi,es nevienu īstu šausmu filmu neesmu redzējusi,man ir bail no parastiem trilleriem)
pamodos ar no mutes ārā lecošu sirdi
tādas baidīšanās ir kopš pašas bērnības. pēc tam,kad redzēju Pērtiķu planētu, es gandrīz gadu baidījos (like,kas tur vispār ir briesmīgs,jūs teiksiet, bet tā bija
izskatās,ka no šitā nekad nepieaugšu.