rūsganais sprakšķis

vakar gandrīz sadirsos ar māti,bet tad atcerējos,kā te cibās izrunājās par tēmu,ka savas labsajūtas dēļ nedrīkstot sarūgtināt mammītes, noriju krupi kopā ar asarām un klusēju. lai gan reāli gribējās viņai uzšaut un pateikt,lai lasās nafig, ja viņai liekas ok kārtējo reizi izteikt tik kolosālas replikas.

šorīt aizgulējos, neizmazgāju matus, vēlarvien tajos ir krāsa koka fasādēm un visi prasa,kā es tur dabūju zobupastu.

nāk miegs un ir žēl sevis.