Un ko man darīt, kad tev pokera vakarā, visam tādam nopīpējušamies un ierumojušamies, bērns, pasaucis savā istabā, sāk prasīt, kā būt ar gribēšanu pīpēt, to jušanos krutam, ko pīpēšana dod un tādā garā
krutumu moš var aizstāt ar kaut ko savādāku vienkārši, piemēram, ar draudzeni var iet dejot vai mācīties spēlēt gičas vai kas tagad jauniešiem modē. fočēt? pīpēšanas krutums ir tāds lazy way out :))
Vispār, attīstot šo domu, var uzspēlēt uz jūtām par to, ka pīpēt - tas ir šausmīgi nodrāzts veids, kā būt krutam, to var kurš katrs (un vispār pīpēšana negarantē, ka tiksi uzskatīts par stilīgu, tas "nāk no iekšām"). Bet tu taču gribi būt īpaša, vai ne? Varbūt labāk darīt x, y vai z... (slinkam pusaudzim, protams, tas var šķist pārāk sarežģīti, bet varb'tu kaut kur aizķeras).
jo nu, bērns mums ir queen of laziness