rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
viss it kā ir labi un iet uz vēl labāk, bet man ir un paliek vēl drūmāk

katru reizi,kad aizeju pie galvas daktera,esmu saņēmusies,ir dienas vidus un spīd saule un mēs runājam par visu ko citu, bet tad vakarā sēžu guļamistabā un nāk virsū lielais melnums un es nezinu,ko ar to iesākt

man nekas nepatīk, es neko negribu, un tā nu sēžu un blenžu sienā
  • ir ziema, d vitamīnu ēd? uz solāriju staigā? iedomājies, pat man īsti negribās ne uz vienu koncertu un vispār līst ārā no mājas.. man šķiet, nāks pavasaris un būs ok, bet tagad, nu, ir tāds posms, ko darīt, pāries ;)
    • kursu dienās,kad tieku mājās pa gaismu,tad staigājam ar suni pa sauli, solārijs man diemžēl nav ļauts fibroadenomu dēļ.

      bet,jā, kamēr vēl gaišs, tikmēr viss labi, bet tie vakari dzen kapā.
      • nav tā saule tik nopietna
        analīzes uz D vitamīnu taisīji?
        • tīri tā uz sajūtām, viņa palīdz pat ļoti. kamēr spīd.

          a kas tās par analīzēm tādas?
  • aizej pie viņas kādreiz vakarā un tā jau nu ir vieta, kur galīgi nevajag saņemties.
    • domāju,ka rīt nebūšu no omas atgājusi,tā,ka varēs par to parunāt, vien jēga kāda runāt par to,ka man nekas neinteresē, neviens dakteris nevar mani piespiest kauko gribēt...
      • nu citreiz nekā negribēšana vienkārši ir miera/pauzes periods.
        bet vienmēr, šķiet, ir noderīgi noskaidrot no kā tas rodas - vai tiešām miera vai kāds cits periods. piespiests jau nevar gan, jā. bet sakni atrodot jau var būt vienkāršāk iziet tam cauri.
Powered by Sviesta Ciba