rūsganais sprakšķis

mufs

2/4/14 06:47 pm

viss it kā ir labi un iet uz vēl labāk, bet man ir un paliek vēl drūmāk

katru reizi,kad aizeju pie galvas daktera,esmu saņēmusies,ir dienas vidus un spīd saule un mēs runājam par visu ko citu, bet tad vakarā sēžu guļamistabā un nāk virsū lielais melnums un es nezinu,ko ar to iesākt

man nekas nepatīk, es neko negribu, un tā nu sēžu un blenžu sienā

• 8 comments
• Leave a comment

• pikaso

  2/4/14 07:31 pm

  aizej pie viņas kādreiz vakarā un tā jau nu ir vieta, kur galīgi nevajag saņemties.

  • Reply
  • Thread

  • mufs

    2/4/14 08:42 pm

    

    domāju,ka rīt nebūšu no omas atgājusi,tā,ka varēs par to parunāt, vien jēga kāda runāt par to,ka man nekas neinteresē, neviens dakteris nevar mani piespiest kauko gribēt...

    • Reply
    • Parent
    • Thread

    • pikaso

      2/4/14 11:24 pm

      nu citreiz nekā negribēšana vienkārši ir miera/pauzes periods.
      bet vienmēr, šķiet, ir noderīgi noskaidrot no kā tas rodas - vai tiešām miera vai kāds cits periods. piespiests jau nevar gan, jā. bet sakni atrodot jau var būt vienkāršāk iziet tam cauri.

      • Reply
      • Parent