dēļ rasbainieks ieraksta aizdomājos - kas tad īsti ir sirds laušana?
gan jau katram sava versija.
vai tas ir,kad apzināti valdzini un spēlējies un tad,kad apnīk aizmet?
jeb tad, kad nekas neiepukstas pretī?
jeb kad dzīvo kopā un pēkšņi uzzin par ragiem un ņem to cieši pie tās pašas sirds?
un vai sirds salaušana skaitās tad,kad vispār to sirds īpašnieku pat īsti nepamani un viņš vien klusi kautkur cieš?
(es gan nekad šito neesmu sapratusi,kā var ņemt un samīlēties, ja īsti nekādas interakcijas nav, ja pat uz viņa pusi nepaskaties)
gan jau katram sava versija.
vai tas ir,kad apzināti valdzini un spēlējies un tad,kad apnīk aizmet?
jeb tad, kad nekas neiepukstas pretī?
jeb kad dzīvo kopā un pēkšņi uzzin par ragiem un ņem to cieši pie tās pašas sirds?
un vai sirds salaušana skaitās tad,kad vispār to sirds īpašnieku pat īsti nepamani un viņš vien klusi kautkur cieš?
(es gan nekad šito neesmu sapratusi,kā var ņemt un samīlēties, ja īsti nekādas interakcijas nav, ja pat uz viņa pusi nepaskaties)
o, īzī!
jo man vienmēr ir vajadzējis iesākumam uzmanības pievēršanu, pēc tam jau, jā,var to savā galvā visādi piepušķot, bet vot ieinteresēties par kādu,kas uz mani nav ne paskatījies, nu nē...
es laikam pārāk racionāli vienmēr esmu piegājusi - respektīvi, lai ir drošības sajūta,vismaz iluzora, ka tur kautkas var sanāk, savādāk nav,ko tērēt laiku :D