rūsganais sprakšķis

nēnu,ja jau VISI, ta es arī. par velo.

rūsganais sprakšķis

nēnu,ja jau VISI, ta es arī. par velo.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
man jau labu laiku ir sāpe - savādāka kā citiem, jo acīmredzot vai nu dzīvoju citā dimensijā vai kautkā tamlīdzīgi, bet jūsu problēmas nevienā frontes pusē īsti neskar

BET

man ir APNICIS,ka mūždien uz Klusās ielas neregulējamās gājēju pārejas es esmu tas rozā ponijs, tfu, ēzelis,kas nokāpj no riteņa un pārstumjas pār brauktuvi. jo tur vienmēr ir mašīnas. un vienmēr visādi krāni,kas pakaļu no sēdekļa nepacels, un man ar savām kleitām un augstpapēdenēm jābūt par viņu, ziniet, satiksmes personīgo apturētāju, un viņi, ziniet, par ne reizes neizrāda nekādu pateicības smaidu, kurnu,viņi vēl paglūn mani kā uz kaukādu idejoti!

unvēlunvēl, vēl es arī no sirds ienīstu importēto penzionāru barus,kas klimst pa Strēlnieku ielu visus trotuārus un ietves apsēduši un blenž gaisā un nav,kur LIKTIES.

bet tas laikam tad arī viss.

visādi citādi velosipēdisti ne ar ko man neriebjas mazāk kā visa pārējā cilvēce.
  • hoho, un šo saka cilvēks, kurš uz manu priecāšanos "mani palaida tur, kur nav jālaiž" atbild "a mani tur laiž vienmēr" :)
    • katram savi tādi spoti.
    • ā, nu pareiz, a tur arī nav gājēju pārejas. pa gājeju pārejām, ja vien visas mašīnas nav tālu, es vienmēr kāpju nost. izņēmums ir gājēji - ja tie dodas pāri, tad es viņu tempā ripinos līdzi.
Powered by Sviesta Ciba