vakar visa tāda pēcdziesmusvētku beigta klenkerēju uz tramvaju, sapinos kleitā un meistarība un paklupu, izdabūju no vietas palāpstiņas nervu vai kas tur tā figņa, tagad jau otro dienu sēžu kā tāds alvas zaldātiņš.
ņemot vērā,ka ceturtdien sākas nometne, kur būt par alvas zaldātiņu galīgi nav paredzēts, nāktone galīgi nespīž saulaina. un gulēšana teltī neielīksmojoša.
un nav skaidrs,ko iesākt ar rīta ģenerālmēģinājumā iegūto kantaino kakla izgriezuma sauļojumu.
un galīgi nav spēka.
ņemot vērā,ka ceturtdien sākas nometne, kur būt par alvas zaldātiņu galīgi nav paredzēts, nāktone galīgi nespīž saulaina. un gulēšana teltī neielīksmojoša.
un nav skaidrs,ko iesākt ar rīta ģenerālmēģinājumā iegūto kantaino kakla izgriezuma sauļojumu.
un galīgi nav spēka.
man nav tik traki,ka nevar paiet, bet mani šausmīgi besī,ka nevaru pagrozīt galvu kā tāds normāls zvirbulis un no tā,ka tur smeldz, lōģiski viss vēl vairāk savelkas.