![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
sestdiena man bija ne pārāk viegla diena. tās pat nebija paģiras vai sāpošās kājas, bija pavisam citādi bet tikuntā grūti. un tad vienā mirkškī es sapratu,ka mani var glābt tikai zupa.
un es tāpatās sapratu,ka izsverot pa kausiem zupas kulinārās kvalitātes un iespējas tikt pie strebšanas asap, izvēle krita uz himalajiem un jumtumjumu.
lūk. tad nu pie reizes es gribu atzīmēt faktu,ka cāļa čillī,kas ēdienkartē atzīmēts kā visasākais ēdiens, čilī nebija pielicies škietka vispār un dārzeņu karijs arī bija eupatnējs.
betbetbet, toties viņiem ir bezgallaba kafija pa tiem 49 saņiem. gan jāpiemin,ka kafijas atnesa nevis 1 , bet 2, ar visu pārprasīšanu, un mēs jau bijāmies,ka zupa būs viena,bet nē .
bet tas ko es gribēju ar šito visu pateikt- tie banāni ceptie ar saldējumu!!!!! karamelīgā garoziņā, pārlieti ar šoceni un pārkaisīti ar samaltu koriandru+krustnagliņām, jei, kā smaržoja un garšoja!
ja neko citu,tad tā vieta ir ideāla pusnabagiem studentiem,kur iet ar meitenēm uz kafiju - jo kafija laba un brīnišķīgs saldais pa 70 saņiem.
vienīgi vēl jāatzīmē,ka pie intensīvākas gatavošanas, zālē sanāk smacinieks un mājās aizej pats kā tāds vistis eļļā ar garšvielām.
a kas Tev tik ļoti nepatika?
Droši vien man ir kaut kāda eiopeizēta pieredze un iespējams, ka tradicionāla austrumu virtuve nav mans, līdz ar to tāpēc tāds viedoklis, bet mzn tiešām nepatika nekas - banāni bija eļļā izmērcēti un cepti jau pārgatavoti, kas liek tiem garšot kā bojātiem. zupa bija klīsterains sojas šķidrums un cālis melno pupu mērcē garšas ziņā no cūkgālas kaut kādā mērcē (vairs neatceros, godīgi sakot) atšķīrās tikai ar gaļas atšķirīgo garšu, lai gan vizuāli izkatījaš divas dažādas mērces. turklāt, var jau būt, ka komunikācijas kļūda, bet ļoti uzvēru, ka vienā no porcijām nedrīkst būt paprina nekādā gadījumā - paprika bija visur. :(
kaut ka pagalam neveiksmīgi sanāca. bet kā jau teicu - droši vien tās ir manas ekspektācijas, kas ir nepareizas, nevis virtuve.
es esmu šausmīgi skopa un man ir kautkāda karma uz ēdienu,kas principā liek man izvēlēties gatavot mājās,jo ārpus ļoti reti kas mani apmierina, līdz ar to dienās,kad man nemaz negribas gatavot,es labāk pieņemu šādu variantu.
man liekas,ka viņiem ir dažādi pavāri, spriežot pēc 2 reizēm,ko tur biju. dīvaini,ka Tev tā ar banāniem,jo manējie bija brīnišķīgi, ne eļļaini, ne kā.
piedo,ka es Tevi tā iemānīju iekš vilšanās :)
pamēģināju kaut ko jaunu, kas jau bija piedzīvojums :D
turklāt guvu mācību - neeksperimentēt ar nezināmu ēdienu, īpaši ņemot vērā, ka mīļotajam pieņemam tikai ļoti tradicionāla ēdienkarte (un notestēju mīļoto :D, iegūstot pozitīvu rezultātu, proti, tika pateikt, lai nemetu plinti krūmos un turpinu viņu pārsteigt par spīti tam, ka negaršoja). :)