rūsganais sprakšķis

sestdiena man bija ne pārāk viegla diena. tās pat nebija paģiras vai sāpošās kājas, bija pavisam citādi bet tikuntā grūti. un tad vienā mirkškī es sapratu,ka mani var glābt tikai zupa.
un es tāpatās sapratu,ka izsverot pa kausiem zupas kulinārās kvalitātes un iespējas tikt pie strebšanas asap, izvēle krita uz himalajiem un jumtumjumu.

lūk. tad nu pie reizes es gribu atzīmēt faktu,ka cāļa čillī,kas ēdienkartē atzīmēts kā visasākais ēdiens, čilī nebija pielicies škietka vispār un dārzeņu karijs arī bija eupatnējs.

betbetbet, toties viņiem ir bezgallaba kafija pa tiem 49 saņiem. gan jāpiemin,ka kafijas atnesa nevis 1 , bet 2, ar visu pārprasīšanu, un mēs jau bijāmies,ka zupa būs viena,bet nē .

bet tas ko es gribēju ar šito visu pateikt- tie banāni ceptie ar saldējumu!!!!! karamelīgā garoziņā, pārlieti ar šoceni un pārkaisīti ar samaltu koriandru+krustnagliņām, jei, kā smaržoja un garšoja!

ja neko citu,tad tā vieta ir ideāla pusnabagiem studentiem,kur iet ar meitenēm uz kafiju - jo kafija laba un brīnišķīgs saldais pa 70 saņiem.
vienīgi vēl jāatzīmē,ka pie intensīvākas gatavošanas, zālē sanāk smacinieks un mājās aizej pats kā tāds vistis eļļā ar garšvielām.