rūsganais sprakšķis

pēc pseidointelektuāļu svētdienas (nodziedāts koncerts baznīcā, fonā no aizvēsturiskām vef tumbām skan Kalniņa 4.simfonija, zem ziedošas plūmes sēž vīrs žaķetē un lasa RL un es duru pienenes mauriņā) ļoti sāp ceļgals un plauksta ir tulzna

bet es reāli rēcu par vīru un žaķeti

un šonakt viņš bij izdomājis gulēt nojumē, es jau zināju,ka, sūds ar viņu,bet es neizgulēšos,jo viņš to taisījās darīt kopā ar suņiem, neklausot,ka vecā bez manis tur nepaliks un sīkā visu laiku urkšķēs uz katru skaņu. kā arī notika,dabūju kāpt lejā un laist iekšā, plus sešos saule spīdēja un putni trkšķēja tik ļoti,ka atvilkās mājās un nozaga 5 minūtes mana miega,kas,kā zināms, ir vissaldākais pirms modinātāja

nesaprotu,kāpēc poketkalendārs nevar sasinhtonizēties ar aifõnu.

zrja esmu sešos cēlusies,jo diži nav jēgas pēc darba skriet mājās,ja reiz vakarā esmu sarunājusi tikšanos centrā. zosscirsle.