rūsganais sprakšķis

sūda būšana, uzvilku šorīt svārkus, kuros liekama blūze un josta pa virsu, bet..eee, izrādās, ka šitie nebija gluži viduklī piegulošie svārki kā arī - pēdējās nedēļas ir atstājušas nelielu ietekmi uz vidi un viduklis ir ierāvies sevī.

vārdu sakot,izskatos tizli bez gala, šo rakstot aplējos ar kafiju, un nesaprotu, kā man tagad būt ar tādiem svārkiem,kas raujas ārā no jostas un atkarājas mugurpusē - ņemt to jostu nost un blūzi ārā un izskatīties puspajukušai, jo blūze ļoti plata , jeb likt blūzi ārā un jostu pa virsu, bet varbūt vienkārši iet mājās ar argumentu - es šodien slikti izskatos?

lai arī jūs,mana pofigistiskā draudze, mani nedaudz pārliecinājāt,ka vistas nav tāda ļaunuma sakne,kā varētu šķist, taču es nenoturējos un no draugiem,kas ļoti uzpasē,ar ko baro savu bērnu, pasūtīju jaunlopa gaļu.

tad nu man tagadiņ jautājums,kā jūs tā gardi jaunlopa malto gaļiņu sastrādājiet, bez ātrā klopša un paflotskajiem makaroniem (lazanju baigais slinkums taisīt bieži)? un gulašgabalus? un ribiņas?

es pavisam un galīgi neorientējos šajos gaļas apcirkņos, nekad neesmu orientējusies.

mani nupat apzilināja doma,ka utopiskajā nāktones vīzijā varētu iekļaut klavieres!!!

man nudien atkal gribas mājās klavieres, jā!