rūsganais sprakšķis

tik šausmonīgi sen neesmu taisījusi suši, ka PĒKŠŅI nevaru ne sitama atcerēties to pēdējo, vislabāko, tiešām derīgo recepti rīsiem, es arī nevaru atcerēties,kas man to ieteica , lai paprasītu vēlreiz.
domāju krustu šķērsu, bet ne sitama, nu!
bet vajag! un rīt!

bet vispār, tāda jauka diena.
saule spīd ar lielu troksni, ir atkal piektdiena un ir beidzies pēdējo nedēļu vājprāts.
lai ar kādiem rezultātiem, divi mani nakts šausmu murgos dzenošie eventi ir pagājuši un tagad ir tāds.... trausls miers iestājies. dažas dienas var uzelpot, tad jau jāsāk gatavoties 3.novembrim, bet stresot... stresot par to es sākšu mazliet vēlāk.

vismaz šobrīd,esmu cīši apņēmusēs šovakar neļauties nekādiem kārdinājumiem un nekur neiet. pirmkārt tāpēc,ka pēdējā laikā gandarījums ir niecīgs, toties vecums liek par sevi manīt un,aizejot gulēt ap 6 no rīta, nekādi nevar savākties- pagulēt jau ilgi nevar, un tad staigā visu dienu kā tāds vraks ar visām sāpošām maliņām.
šobrīd es domāju,ka pēc darba aizbraukšu uz Alfu, iepirkšu viskautko garšīgu, varbūt arī kautko smuku, noskatīšos beidzot kādu filmu, fonā ķepsējot to kautko garšīgo un laicīgi došos pēļos. un rīt, rīt nopļaušu zāli,jo rītu sola saulainu un iztīrīšu mašīnu un varbūt pat nomazgāšu, un varbūt,ja paliks pāri laiks - aizvākšu vasaras drēbes un tad ciemossssssss. mjā,un tad svētdiena, treniņš un brīvdienas atkal cauri.

pastāstiet, kādas ir jūsu dīvainības?
es zinu,ka esmu ūberdīvaina, bet es esmu vecmeita,man tas ir piedodami.
bet , domājot par savējām, sapratu,ka manējās koncentrējas vienā plauktiņā vairāk vai mazāk, bet es gribētu domāt,ka citiem ir savi plauktiņi un būtu interesanti uzzināt,kādi. nu,ja,protams ir.

man nenormāli kaitina,ja cilvēki ar mēli mēģina izbakstīt no zobiem kautko tur "ieķērušos". ar tādu riebīgu skaņu.
es nespēju normāli runāt ar cilvēkiem,kam ir ļoti šķībi/vai citādi nepareizi zobi, es nezinu,kur skatīties.
tad ir tādi cilvēki,kam runājot veidojas siekalu burbulītis uz lūpām un reizēm tāds nostiepjas no vienas lūpas līdz otrai, ar tiem es nevaru runāt vispār,jo man rauj uz augšu.
cilvēkiem,kas runā ar pilnu muti,man gribas uzšaut, bet vairāk par indīgām piezīmēm tomēr neatļaujos.
tāpat nevaru izturēt,ka žavājas, nepieliekot mutei priekšā roku. itkā jau tas skaitās elementāras pieklājības jautājums, bet vērojot apkārtējos, šķiet,ka daudzas elementārās pieklajības lietas tiek aizmirstas. un es labi zinu,ka ir dažādi pieklājības likumi,ko es arī neievēroju, bet tie netracina mani tā,kā šie.

kas kaitina jūs? apgrauzti nagi, spalvainas kājas? pārāk mazi ļifoni zem apspīlētām drēbēm?
anyone?

pamazām sāk tomēr gribēties aiziet līdz pienam, nu, maķenīt, pavisam knaši.