rūsganais sprakšķis

pacienti visi idioti
man galvā smadzeņu šūnas nervozi skraida viena pie otras ciemos uz tēju un zapcmaizi
un tad vēl skapī raksta viens draudziņš un ņem un samežģa man vispār visu kopā, vienlaicīgi izraisot man neizskaidrojamas sajūsmas lēkmi,kuras rezultātā man gluži kā sissy gribējās iekviekties par mīlēšanu, bet es tomēr apslāpēju sevī šādu impulsu, jo tas nudien būtu bezgala neadkvāti konkrētajā sitācijā un vispār, kautgan vakardienas rīta kafijas dzeršana bija visnotaļ jauka

tādi, lūk, pīrāgi

un uz to,ka visiem pašdarbnieku kolektīviem sašuj tērpus no kautkādiem dranķa audumiem,kurus ne sūda nevar izgludināt
laižu brunci piekto reizi uz riņķi ap pletdēli, un trešā glāze vīna, šas rāpošu pa sienām