rūsganais sprakšķis

sēžu un pētu matus.
savējos.
dažiem,kas nav tie īpaši zīžaini smalkie, bet tie,kas ir tādi saraināki, tie,kas ir čirkainības stūrakmens - viņiem ir ar pirkstiem sajūtama atškirība reljefā - brīžiem resnāki,brīžiem tievāki,tad nu es te sēžu un filozofēju, cik cieša saistība tiem tievajiem posmiem ir ar depresīviem periodiem manā dzīvē.
izejot no šīs teorijas, man šķiet,ka pēc šitiem mēnešiem tur izaugs tādi nīkuļi ,kas paši savu svaru nevarēs noturēt un tad man būs jāgriež zēngalviņa, un tas tad būs pavisam depresīvi,jo man pavisam noteikti,ka īsi mati ne pēc kā neizskatīsies...