rūsganais sprakšķis

tas ir apbrīnojami, kā mani var novest pie tik diametriāli pretējām izjūtām

man patīk klavieres, man ļoti patīk, ja virtuozi spēlē klavieres, mūzika ir bezgala svarīga manā dzīvē un klausīties to 'dzīvajā' ir baudījums, bet ibio, nu kas tam puikam ir par vainu, kāpēc viņš uzvedās kā draņķīga pornoaktrise, visi tie elsieni, pūtieni, viebieni, mājieni, tas mani padara traku
es nespēju uz viņu skatīties, es izpētu visas filharmonijas arkas, kamēr spranda sāk sāpēt no tik dīvaina galvas pagrieziena, bet tad pirkstu maģija liek man skatīties un nesaprast,kā iespējams ko tādu no rokām dabūt ārā un TAD viņš piebāž galvu pie rokām, novaikstās un man atkal nošķebina, nerrs tāds!!!
tā noteikti ir mana uztvere, bet man liekas,ka ar katru reizi viņš māžojas arvien vairāk.

man laikam vajadzēs kautkādus acu pilnienus,lai neredzu līdz skatuvei. es ar to nespēju cīnīties, es nespēju to redzēt savādāk kā uzspēlētu samākslotību and it kills me, es gribu to dzirdēt, bet nespēju redzēt...

tā neizprotami mani vajā pēdējās dienās.

taksometri. es ienīstu taksometrus- visos to veidos un izpausmēs, pārāk daudz esmu savulaik nobraukājusies, tā īpatnā smaka,kas vieno viņus visus man izraisa nelabumu.

es cenšos izvairīties,cik var, ņemot vērā manu kājāmiešanas un mājāssēdēšanas mīlestību, tas nav grūti. darba dēļ reizēm sanāk- lai nav jāmaļas pa centru ar savu auto . vai dienās kā šī,kad no gaisa nāk baltās kakas.
viņi visi smird un šoferi tur ir atlasīti pēc 2rievu smadzenēm bez jebkādām iemaņām vadīt auto un bez vismazākās izpratnes par to,kā izvēlēties maršrutu Rīgas centrā.
bet tikko man trāpījās ļoti sakarīgs vadītājs - viņš gan zināja ielas, gan spēja izdvest saprotami, skaidri un latviešu valodā vairāk par diviem vārdiem.
kur paradokss? viņam zvanīja telefons. izvairīties no sarunas noklausīšanās mašīnā ir diezgan sarežģīti. un sarunas gaitā bija frāze "kur mamma? mamma cietumā. es pat nesen izlīdu, tagad darbojos te...."

manam snobiskajam prātam tas visā visumā nesaistās ar labām manierēm, bet tad es aizdomājos,ka tur jau nonāk dažādu iemeslu dēļ.

uzliku vārīties kāpostus rītdienas kapu pasākumam un eju staigāt ar suni.

diena ir bijusi as possible pretīga, tieši tik pretīga,cik pretīga tā var būt tikai sievietēm, dažām gan ir paviecies un tā nav. šī pretīguma dēļ es pat neaizgāju uz koncertu,jo zinu,ka nevarēšu nosēdēt,cik viss ir pretīgi.

bet stafkas ir par to,vai kāposti piedegs vai nepiedegs. sēdēt šitai smakā es arī nevaru, nosūcējs nerullē.