rūsganais sprakšķis

kā tu cilvēkas lai atveseļojies, ja konstanti esi nikns???

tas sasodītais bērns vakar atvilkās pēc pusdienslaika,kad es nu nemaz nevienu negaidīju,tad nu es izkliedzos,cik jau tās dažas balssaites zemajā reģistrā,kas darbojās puslīdz, ļāva.
un tad viņš aizmiga un gulēja līdz vakaram,sagādājot vilšanos,jo es cerēju,ka viņš aizies uz darbu.
tad es cerēju,ka viņš aizies uz darbu no rīta, bet , jopcik, viņš tur guļ viesistabā, un es jūtos iesprostota kā zvērs krātiņā. rīta apcerīgumā apsvēru domu,ka varētu pārbaudīt temperatūras neesamības noturīgumu padarbojoties lēnām un prātīgi pa pagalmu, nutur, pufaikā (lai tik nekas nesapūš) un ausainē (lai nevar redzēt manu pompadūrveidīgo matu krāvumu uz galvas,kas nedēļas svīšanas rezultātā un no tā izrietošas kasīšanas šas atgādina kādas 3 aspazijas vienā)

jābet viņš tur guļ un es negribu viņu redzēt, es pasargdies negribu runāt, jo man nav ko teikt, es nesaprotu,kā ar tādu stulbumu runāt, bet man nav aknas viņu brutāli izmest ārā
pareizāk sakot, es šobrīd negribu nekādu konfrontāciju, neko negribu, gribu , lai vienīgais troksnis ir kaķa brēkāšana un suņa īdēšana.

jāun, tā es te sēžu kā tāds pūķis un pūšos