rūsganais sprakšķis

te viena ieraksta sakarā uzplaiksnīja atmiņa, neviens kerekters nav izdomāts.

vārdsakot,družkas zirgupuisis stāsta man visādus niekus un tākā mēģina pierunāt nebraukt prom un tā un šitā, bet es tik ni un ni, lecos uz dakšām apakaļ
šis prasa družkai, nu kas tai smukajai par vainu?
družka sāk skaidrot pasaules kārtību,ka tās smukās jau nekad nav jaukas, ka jaukums jāmeklē pie citām...
un nevilšus man pār lūpām izlaužas dzejnieka vārdi "ej nu, tu tač neesi pat jauka!"

man patīk,ja maniem draugiem ir pietiekami laba humora izjūta, jā.