rūsganais sprakšķis

meeeh, tie dakteri.
es te par to asinsspiedienu sūdzējos,ja. tad nu es pieteicos pie daktera, uz šodienu,protams, jo nekad jau dakteri tevi neņem,kad vajag. protams,pateicoties katastrofāli samazinātajam cigarešu apjomam (tikai,kad galīgs besis,vai tusiņš) un skriešanai, nu jeb kādiem citiem ārpusizplatījuma faktoriem, spiediens jau sen,kā normāls, bet nu, azigāju (nu,labi,es neesmu mērijusi kādu nedēļu,bet smadzene netirpst).
man te ieteica vienu homeopāti, jo viskaukādi parastie terapeiti man vispār nepatīk.
nu,lūk, un tad es stundu nobibmāju. tagad toč tirpst i smadzene i sarkanais deguns. pilnīgs ārprāc. viņ man kā ko prasa, tā bimbiens, kā prasa, tā bimbiens.
tā visu kopā savelkot,es vispār sanāku kautkāds deģenerāts, staigājoša trauma, nav skaidrs,kā mani zeme nes. un pašai sevis tik žēl, tik žēl, kad visu tā koncentrēti saliek reizē.