rūsganais sprakšķis

Svētdien vakarā es sapratu,ka tas nav tālu,jo mans f** asinsspiediens bija gandrīz 2x augstāks nekā normāli (nu,priekš manis normāli, kā jau teicu, ir tāds , nu, walking dead)
Sapsihojos un aizgāju skriet. Spiediens maķenīt nokritās.
As from vakar pārstāju pīpēt un dzeru tikai vienu (nu,ok, dubulto) kafiju no rīta.
Vakar skrēju un , lai viss nebūtu tik nožēlojami, iedzēru glāzi vīna.
un tas sasodītais spiediens,kas pa dienu bij kautādās debesīs, atgriezās savā normā - 105/68

vienvārdsakot uz patlabam secinājums ir tāds - mans rumpis grib skriet, grib lai es atmetu smēķēšanu, taču atļauj man mazliet sarkanvīna.

ja godīgi, es esmu diezgan neapmierināta. man patīk pīpēt. es ar savu cīgu kopā jūtos droši un pārliecināti, kā ar tādu ob tamponu. man ir manas tradicionālās vietas un lietas,kad ir jāsmēķē un tas ir ļoti nejauki. ko lai dara tā vietā? es sākšu sūkāt īksķi.
nē, patiešām, es pīpēju aproksimetlī paciņu dienā, so, apmēram 20 reizes dienā man kautkā ļoti pietrūkst.
(nē, nikotīna trūkumu es nejūtu, es vnk gribu kautko ļuļķēt)