Tātad ieprieksējo nakti pavadīju ar netīšām uz repeat uzliktu Nika Keiva To Be By Your Side(vispār tā arī ir kaut kāda mistika). Dziesma tik ļoti bija iesēdusies smadzenē, ka domās skanēja visu vakardienu. Patiesībā diezgan šizīga sajūta, bet dziesmiņa skaista, tā ka varēja būt vēl trakāk.
Vakar vakarā pirms gulētiešanas pārbaudīju puļķa iestatījumus, lai atkal nesanāktu šāda smadzeņu skalošana, viss bija kārtībā, taču smadzeņu pods uz dziesmu laikam sācis reaģēt pastiprināti.
Kad nakts jau bija vairāk rīta pusē atkal sāka skanēt šī dziesma, pamodos. Patiesībā nezinu, vai pamodos no dziesmas vai kāda cita trokšņa, bet acis kā pogas vērās ārā gar aizkara malu, likās- biju pie pilnas apziņas. Viss tumšs, tikai uzmanību piesaistīja piektā- pēdējā pretējās mājas stāva apgaismotais logs. Nezinu, no kurienes rāvu, ka piektais, bet tikko pārskaitīju un tiešām- pieci. Tātad ainiņa tāda, ka visi mājas logi tumši, tikai viens, kas pie pašas jumta līnijas, apgaismots. Šaumīgi skaista, vientuļa nakts ainiņa..līdz brīdim, kad ieraugu, ka uz jumta tieši virs loga kustās melns stāvs. Vīrietis. Haotiski rosoties, notēmē leciena piezemēšanās vietu uz apgaismotā loga palodzes, droši vien-lai tiktu iekšā. Jau nākamajā brīdī leciens, norīb bleķa palodze. Kluss kunkstiens, viņš nenotur līdzsvaru un redzu, kā atliecies atpakaļ ar galvu pa priekšu lido zemē. Aizveru acis un dzirdu būkšķi jau uz asfalta. Nosolos neatvērt acis- negribu pirmā ieraudzīt to nesmukumu, negribu teikt kādam citam, negribu, negribu, aizgriežos uz otriem sāniem un tāpat cieši aizžmiegtām acīm aizmiegu.

Nākamā atmiņu ainiņa ir jau modinātājs, bet acis tik un tā nevēru vaļā. Ar galīgi sasprindzinātu dzirdi klausījos, vai dzirdami ātrie, policija... Kad sapratu, ka ārā viss klusu un mierīgi, secināju,ka tas bijis tikai viens no maniem burvīgajiem "sapnīšiem" un piedabūju sevi attaisīt acis. Nu jā. Uz skolu ejot, no mājas tāpatām gāju ārā uz otru- pagalma pusi "a ja nu tomēr aiz noparkotajām mašīnām slēpjas ar baltu krāsu ievilkts līķa siluets"?!

Heh. Tagad jums būt saprast, cik ļoti priecājos par citu "kāzu ainiņām" sapņos un ciest nevaru klusumu guļot. Kad fantāzija sadarbojas ar zemapziņu, no manis neko labu nevar sagaidīt, that is for sure.

In general, labajam un ļaunajam taču vajadzēja būt līdzsvarā, ne?! Piemēram, kāzām un bērēm, (oki precēties vairs nav stilīgi), tad vismaz bērna piedzimšanai un bērēm!!! Nu vismaz labajiem un sliktajiem sapņiem!!!

Ko, pie velna, tas nozīmē?!


Across the oceans across the seas,
Over forests of blackened trees.
Through valleys so still we dare not breathe,
To be by your side.

Over the shifting desert plains,
Across mountains all in flames.
Through howling winds and driving rains,
To be by your side.

Every mile and every year,
For everyone a little tear.
I cannot explain this, dear,
I will not even try.

Into the night as the stars collide,
Across the borders that divide
Forests of stone standing petrified,
To be by your side.

Every mile and every year,
For every one a single tear,
I cannot explain this, dear,
I will not even try.

For I know one thing,
Love comes on a wing,
For tonight I will be by your side,
But tomorrow I will fly.

From the deepest ocean to the highest peak,
Through the frontiers of your sleep.
Into the valley where we dare not speak,
To be by your side.
Across the endless wilderness,
Where all the beasts bow down their heads.
Darling, I will never rest
Till I am by your side.

Every mile and every year,
Time and distance disappear
I cannot explain this, dear no,
I will not even try.

And I know just one thing,
Love comes on a wing
And tonight I will be by your side.
But tomorrow I will fly away,
Love rises with the day
And tonight I may be by your side.
But tomorrow I will fly, tomorrow I will fly,
Tomorrow I will fly.