Jau no paša agrā rīta.. divas stundas, gandrīz litrs kafijas un A.Bela Bezmiegs visbeidzot nobeigts. Jā, es varētu uzrāpties laternas stabā un uzkliegt pasaulei, cik ļoti man tā derdzas!! Stulbums kaut kāds! Jūs varat pārdot sevi trīs reiz dienā un vēl pa starplaikiem, jūs varat sev uz sasodītā kapa iekalt to "LĒTI PĀRDOTS" un vispār jūs varat būt un nebūt, bet nafig MAN ir jālasa par kaut kāda tārpa dzīvi un pasauli!! Es gribu lasīt par Vinniju Pūku, Hobitu un sazin ko, bet man negribas... Piedod, Bell, un visi pārējie. Tādu pasauli man nevajag.
Nu jā, tās bija pirmās stundas mājās. Tām sekoja vēl divas ar Trako tanti tuvumā. Aleluja! Turpinājām ķidāt M.Zālītes Tiesu.


Tiesnesis (uz Dzērāju). Kas tu esi?
Dzērājs. Dzērājs, Kungs.
Tiesnesis. Vārdu, es prasu. Vārdu!
Dzērājs. Nav Vārda, Kungs, nav. Neatminu.


Viņš nodzēris visu, ko vien var nodzert- māju, lopus drēbes, pat Vārdu.
Viņš zog arī.



Un tad iedomājieties, kā viņa ņēmās un vilka stīdziņas..integrēja un atvasināja. Bet labums jau laikam ir gan. Pat ja nekad tā īsti nezināšu, ko gribu, būšu pilnīgi droša par to, ko negribu.

Tagad paņēmu divas stndas brīvas. Ārā, aiz loga, ir Saulīte Lieliskā, blakus telpās cilvēki strādā un es stūķēju trifeles. Murrr... Un tad kaut kad es atkal iešu atpakaļ uz to Bēdu leju un tā tālāk un tā joprojām. Wee.


Nu kaut kā tā. Man ir sāpe.